Uz saturu

Lietuvieši sāk tērēt izņemtās pensijas. Vai cenas tiešām "kāps debesīs"?

Pēc 2. pensiju līmeņa reformas, aptuveni 500 tūkstošu lietuviešu kontos sāk ieripot uzkrātā naudiņa. Vidēji tie ir 5600 eiro uz vienu cilvēku. Jau izskanējuši minējumi, ka liela daļa cilvēku šo naudu nevis turpinās ieguldīt un veidot lielākus nākotnes uzkrājumus, bet gan notērēs jaunos "aifonos" un "dzīvokļos". Bet, vai tiešām papildus naudas ieplūšana ekonomikā uzkarsēs cenas?

17. aprīlī 10:59

Nekustamā īpašuma tirgus pagaidām mierīgs

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nekustamā īpašuma segmentā pirmās pazīmes neliecina par strauju pārkaršanu. Tirgus aktivitāte saglabājas augsta, taču tās pieauguma temps ir palēninājies. Nozares pārstāvji norāda, ka būtiska ietekme no pensiju līdzekļu izmaksas vēl nav jūtama.

Darījumu cikls nekustamajā īpašumā ir salīdzinoši ilgs – no lēmuma pieņemšanas līdz darījuma noslēgšanai var paiet vairāki mēneši. Tas nozīmē, ka jebkāda ietekme uz cenām, ja tāda būs, parādīsies ar nobīdi laikā.

Ekonomisti uzsver, ka izmaksātās summas ir pārāk nelielas, lai radītu būtisku spiedienu uz mājokļu cenām. Pat apvienojot divu cilvēku līdzekļus, tie visbiežāk pietiek tikai pirmajai iemaksai, nevis pilnvērtīgai īpašuma iegādei.

Līdz ar to papildu pieprasījums nekustamā īpašuma tirgū var pieaugt margināli, bet nav sagaidāms straujš cenu lēciens, kas būtu tieši saistāms ar šo faktoru.

Noskaties: Vai pensiju 2. līmenis tiešām pieder mums? Komentē ekonomists un piesauc "tumsonību"

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Remonts, jauns "plazminieks" un ceļojums uz siltajām zemēm

Analītiķu vērtējumā lielākā daļa izmaksāto līdzekļu nonāks patēriņā. Iedzīvotāji tos, visticamāk, izmantos:

  • mājokļu remontam un labiekārtošanai,
  • sadzīves tehnikas un elektronikas iegādei,
  • ceļojumiem un pakalpojumiem,
  • uzkrājumu veidošanai.

Tas nozīmē, ka īstermiņā lielāks impulss sagaidāms mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektoros, nevis kapitālietilpīgos tirgos, piemēram, nekustamajā īpašumā.

Pašreizējie dati liecina – lai gan papildu līdzekļi ekonomikā rada zināmu aktivitāti, tie vieni paši nav pietiekami, lai radītu plaša mēroga cenu šoku.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm