Londonā izgāžas augsta līmeņa Ukrainas miera sarunas
Ukrainai un Krievijai būs jāpiekāpjas jautājumā, kas attiecas uz teritorijām, pretējā gadījumā ASV izstāsies no miera sarunām – par to paziņojis ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss. Tikmēr Londonā trešdien izgāzušās plānotās augsta līmeņa sarunas par Ukrainas noregulējumu. Tās notikušas, bet zemākā līmenī. Tikmēr Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs jau atkal devies uz Maskavu.
Londonā trešdien bija jāsanāk Ukrainas, ASV, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas augstākajiem diplomātiem, lai turpinātu darbu pie pamiera priekšlikumiem.
Pirmais, kurš paziņoja, ka neieradīsies uz Londonas sanāksmi, bija ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Tā vietā Londonā ieradies ASV īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs, kuram nav liels svars pamiera sarunu procesā.
Neilgi pirms paredzētās sanāksmes arī parādījās ziņas, ka sanāksmē nepiedalīsies arī Lielbritānijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri. Tā vietā, lai nosūtītu augstākos diplomātus, slēgtās sarunās piedalīšoties citas šo valstu amatpersonas. Kā galvenais iemesls šādai rīcībai esot Ukrainas kategoriskā nostāja neatzīt Krimas okupāciju, kas kā prasība pamieram esot iekļauta ASV priekšlikumā.
Rubio jau pagājušajā nedēļā izteicās, ka ASV sāk zust pacietība, un, ja rezultāts sarunās netiks panākts tuvākajā laikā, viņa valsts varētu pamest sarunu procesu. Trešdien šādu pat uzskatu pauda ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.
Mēs esam izteikuši ļoti skaidru priekšlikumu gan krieviem, gan ukraiņiem, un ir pienācis laiks viņiem vai nu teikt jā, vai arī ASV aiziet no šī procesa. Mēs esam ieguldījuši ārkārtīgi daudz diplomātiskajā darbā. Mēs tiešām esam mēģinājuši izprast lietas gan no ukraiņu, gan krievu viedokļa – par ko visvairāk satraucas krievi un par ko ukraiņi.
Atbildot uz jautājumu, vai ASV paredzētais miera plāns paredz novilkt jaunas robežas esošajā frontes līnijā – Venss izvairījās no konkrētas atbildes, vien uzsverot, ka gan Ukrainai, gan Krievijai būtu jāatsakās no dažām teritorijām, uz kurām tās pretendē.
"Šī brīža līnijas vai kas tuvu tām, ir tās, kuras jūs galu galā, manuprāt, novilksiet. Krievijai un Ukrainai būs jāveic zināma apmaiņa ar teritorijām. Es nevaru nosaukt precīzas līnijas, bet mēs vēlamies, lai slepkavības tiktu pārtrauktas," teica Venss.
ASV piedāvātais plāns būtībā paredz Ukrainas piekāpšanos agresoram. Savienotās Valstis gan ukraiņiem un Eiropas līderiem prezentējušas priekšlikumu, kas paredz cita starpā atzīt Krimu par Krievijas daļu – "de iure" un "de facto" būtu jāatzīst arī Krievijas kontrole pār gandrīz visām teritorijām, kas okupētas kopš 2022. gada. Ukrainas prezidents šo kategoriski noraidījis.
Ukraina juridiski neatzīst Krimas okupāciju. Par to nav, ko runāt. Tas ir ārpus mūsu konstitūcijas. Tā ir mūsu teritorija, Ukrainas tautas teritorija. Mēs nevaram vienkārši teikt: "Kāpēc ne?" Tas nenotiks. Man šķiet, ka mēs to jau esam paziņojuši par jebkuru citu okupēto teritoriju, un es to paziņoju kā prezidents. Un Ukrainas konstitūcija to deklarē jau vien ar savu pastāvēšanu.
Zelenskis arī vēlreiz apliecināja, ka Ukraina ir gatava pilnīgai uguns pārtraukšanai, bet nekas neliecina, ka tam būtu gatava agresorvalsts Krievija.
"Ja krievi ir gatavi pilnīgai uguns pārtraukšanai ar līgumu, mēs esam gatavi jebkuram sarunu formātam ar viņiem, jebkura formāta," paziņoja Zelenskis.
ASV Priekšlikums paredz, ka Ukrainai jāatsakās no dalības NATO, kas būtībā jau sākotnēji ir Maskavas interesēs. Jāatgādina, ka Ukraina jau pirms diviem mēnešiem piekrita pilnīgai uguns pārraukšanai, turpretī Kremlis to noraidīja – vēl vairāk Krievijas armija pēdējo divu nedēļu laikā katru dienu terorizē Ukrainas pilsētas, un kopš tā saukto pamiera sarunu sākšanās okupanti nogalinājuši desmitiem Ukrainas cilvēku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
