Medijs: ANO aicina savus darbiniekus situāciju Ukrainā neraksturot kā "karu" vai "invāziju"

Pirmdien, 7. martā, ANO komunikācijas departaments darbiniekiem izsūtījis e-pastu, kurā aprakstīti gan norādījumi par pareizu terminoloģiju, gan aicinājumi personīgo un oficiālo sociālo mediju kontos pie sava vārda pievienot Ukrainas karoga emocijzīmes. Jāpiebilst, ka Ukrainas karogi sociālajos tīklos ir veids, kā iedzīvotāji visā pasaulē pauž savu solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem.

"’Daži piemēri valodai, kuru pašlaik lietot/nelietot,’’ teikts e-pastā, ar kuru iepazinās medijs "’The Irish Times’’. "’[Izmantojiet] "’konflikts’’ vai "’militāra ofensīva’’ nevis "’karš’’ vai "’invāzija’’, atsaucoties uz situāciju Ukrainā.’’

Jaunā saziņas politika e-pastā izskaidrota kā veids, kā izvairīties no "’reputācijas riska’’.

"’Šis ir svarīgs atgādinājums, ka mums kā starptautiskajiem ierēdņiem ir pienākums būt objektīviem. Pastāv nopietna reputācijas riska iespēja, ko nesen atzīmēja augstākās amatpersonas,’’ teikts e-pastā.

Šī valodas politika radījusi bažas, ka ANO iet pārāk tālu, lai neaizvainotu Krieviju, kas ir viena no ietekmīgajām dalībvalstīm un kurai ir viena no piecām pastāvīgajām vietām organizācijas Drošības padomē.

Bažas paudis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aicinot gan ANO, gan organizācijas ģenerālsekretāru Antoniu Guterrešu skaidrot situāciju.

If true, this is deplorable. I hope @UN and @antonioguterres can provide more explanation on this issue https://t.co/xCAwdrOhsj

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 8, 2022

ANO pārstāvis Stefans Dujariks vēlāk nāca klajā ar paziņojumu plašsaziņas medijijiem, norādot: "Tas nav vienkārši tā, ka darbiniekiem dots norādījums neizmantot tādus vārdus kā "karš" un "invāzija", lai aprakstītu situāciju."

Viņš to raksturoja kā "kļūdainu iespaidu" un sacīja, ka tā nav oficiāla politika, norādos uz kādas augsta ranga amatpersonas pirmdien publicēto tvītu, kurā izmantota frāze "Krievijas iebrukums".

Tomēr Dujariks pieļāva, ka, iespējams, ir nosūtīta e-pasta vēstule, kurā darbiniekiem ir norādīts nelietot šos vārdus.

"Varu jums pateikt tikai to, ka neviens e-pasts no Ņujorkas darbiniekiem netika sūtīts (citiem) darbiniekiem ar šiem norādījumiem. Es neapstrīdu šī e-pasta derīgumu, taču to nevar uzskatīt par oficiālu politiku attiecībā uz darbiniekiem," viņš norādīja "The Irish Times".

Pats Kremlis iebrukumu Ukrainā jau no pirmās tā dienas, 24. februāra, dēvē par "’speciālu militāru operāciju’’. Vien divas dienas pēc uzsāktā kara Ukrainā Krievijas plašsaziņas līdzekļu regulators vietējām ziņu aģentūrām un medijiem lika dzēst ziņas, kurās izmantoti vārdi "’uzbrukums’’, "’invāzija’’ vai "’kara pasludināšana’’. Pretējā gadījumā medijiem draud naudas sods vai to darbības bloķēšana.

Reaģējot uz Kremļa prasībām, vairāki Krievijas neatkarīgie mediji uz laiku pārtrauca savu darbību, tostarp arī neatkarīgais televīzijas kanāls "’Doždj’’.

Tāpat Krievijas valsts dome vienbalsīgi un zibens ātrumā pieņēmusi likumu par "’viltus ziņu’’ izplatīšanu saistībā ar bruņoto spēku darbībām Ukrainas teritorijā. Par varai netīkamas informācijas izplatīšanu draud līdz pat 15 gadiem cietumā.