Medvedevs Rietumu līderus sauc par "infantiliem debiliķiem" un draud valstīm uzsūtīt kodolieročus

Jau vēstīts, ka Krievija drīzumā rīkos mācības ar nestratēģiskajiem kodolieročiem, "lai nodrošinātu Krievijas valsts teritoriālo integritāti un suverenitāti, atbildot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem pret Krievijas Federāciju". Proti, lielvalsts kārtējo reizi gatavojas imagināriem draudiem.

Par mācībām paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, taču mierā un klusumā nav varējis nosēdēt arī bijušais lielvalsts prezidents un Vladimira Putina labā roka jeb premjers Dmitrijs Medvedevs.

Viņš brīdina, ka Rietumu politiķi, kas apsver iespēju uz Ukrainu nosūtīt savu karaspēku, "provocē kodoltriecienus savu valstu galvaspilsētām". Un Rietumu līderi jau "ciniski" nodevuši Ukrainai raķetes, kuras ļauts pielietot pret mērķiem Krievijas teritorijā.

Krievijas vadoņu ieskatā šie ir gana labi iemesli, lai potenciāli sāktu kodolkaru.

"Sava karaspēka nosūtīšana uz bijušās Ukrainas teritoriju (mūsdienu Ukrainas teritorija, kuru Krievija neatzīst – aut. piez.) nozīmēs viņu valstu tiešu iesaistīšanos karā, par ko viņiem būs jāatbild. Un diemžēl ne bijušās Ukrainas teritorijā. Tādā gadījumā neviens no viņiem nevarēs paslēpties ne Kapitolijā, ne Elizejas pilī, ne Dauningstrītā 10. Sāksies globāla katastrofa. To, starp citu, Kenedijs un Hruščovs spēja novērst pirms vairāk nekā 60 gadiem. Taču pašreizējie infantilie debiliķi, kas ir pie varas Rietumos, to nespēj saprast," sev raksturīgajā manierē sacījis Medvedevs.

Kas ir šie "bezatbildīgie nelieši", kas iekļauti Krievijas "melnajā sarakstā"? "Tagad [šajā sarakstā] ir ASV Kongresa pārstāvji, Francijas un Lielbritānijas valdība, atsevišķi jukušie no Baltijas valstīm un Polijas," atklājis Kremļa labā roka.

Ukraina lūdz ieroču piegādes nevis Rietumu kareivjus

Jānorāda, ka neviens no Rietumu sabiedrotajiem aizvien nav izdarījis skaidru lēmumu par sava karaspēka sūtīšanu uz Ukrainu, tostarp arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš aizsāka šo diskusiju.

Arī Ukraina, lai arī tic, ka Rietumu karavīri varētu palīdzēt padzīt okupantus, patur prātā potenciālos riskus, tādēļ neaicina sabiedrotos uz kara plosīto valsti sūtīt savus kareivjus. Tā vietā Ukraina aizvien lūdz plašākas ieroču piegādes, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tajā pašā laikā, ja Rietumi paši nolems par labu savu spēku vienību izvietošanai Ukrainā, "mēs būsim ļoti pateicīgi un priecīgi," sacījis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.