Melnis: Krievijai nav vajadzīgs miers, un mums ir jābūt gataviem sevi aizsargāt
Krievija ir agresors, viņiem nav vajadzīgs miers un mums ir jāgatavojas, lai mēs būtu gatavi stāties pretī agresoram – tā TV3 Ziņu žurnālistei Ievai Vārnai pauda aizsardzības ministrs Raivis Melnis, kurš pēc oficiālajiem Ukrainas valsts svētku pasākumiem devies smelties pieredzi no ukraiņiem frontes līnijā.
Ar aizsardzības ministru Raivi Melni žurnāliste Ieva Vārna tiekas piefrontes pilsētas Izjumas slavas alejā. Šī vieta ir skarbs atgādinājums par pusgadu, ko šī pilsēta pavadīja krievu okupācijā 2022. gadā.
Aizsardzības ministrs šeit ieradies, lai ne tikai tiktos ar karavīriem, kuri sargā Ukrainas zemi smagākajos frontes flangos, bet arī pasniegtu apbalvojumu Latvijas goda konsulam Doneckas apgabalā, kura konsulātu okupantu karaspēks pavisam nesen iznīcināja.
"Tā ir pateicība par Jūsu atbalstu Jūsu cilvēkiem, Jūsu valstij, bet arī par to atbalstu, ko Jūs sniedzat šeit mūsu cilvēkiem. Šis ir no manis, no Latvijas bruņotajiem spēkiem un Latvijas Aizsardzības ministrijas par to Jūsu plašo sirdi un darbu, ko Jūs darāt!"
Izjuma šodien ieskauta pretdronu tīklos un okupantu karaspēks gruvešos pārvēš atkal to, ko ukraiņi šajā pilsētā bija centušies pēc okupācijas atjaunot.
"Mēs tagad redzam, kas notiek šeit apkārt, Krievijas iebrukums ir izpostījis šīs valsts mierīgo dzīvi. Mums kopā ir jāiet un jādod iespēja, jāpalīdz pēc iespējas vairāk, lai Ukrainas karavīri varētu cīnīties, lai nesalūztu arī iedzīvotāji, lai valsts noturētos, izcīnītu un noturētu savu neatkarību."
Ieva Vārna: "Kāpēc Jums ir svarīgi braukt tālāk, nevis palikt tikai Kijivā?"
Raivis Melnis: "Tā ir tāda iekšējā dvēseles parādīšana ukraiņiem un Eiropai, ka krievs mūs nesalauzīs, mēs nebaidāmies, mēs būsim kopā ar ukraiņiem un tas dod arī atbalstu ukraiņiem, iedzīvotājiem, karavīriem, ka viņi nav vieni paši, ka mēs esam šeit, Caur šo braukšanu tālāk nekā tikai Kijiva vai Ļviva, mēs parādām to, ka mēs esam ar viņiem, iespējams nav pat būtiski kādu ieroču sistēmu mēs atvedam vai kādus ģeneratorus, bet tas, ka mēs esam viņiem blakus, ka mēs ticam."
IV: "Kad Jūs pēdējo reizi bijāt šajā galā?"
RM: "Ja atmiņa neviļ, tad tas bija aprīlis."
IV: "Kādas bija pirmās sajūtas šeit iebraucot iekšā?"
RM: "Re kur bija.. sprādzieni, pretinieka apšaudes, kas iepriekš šeit nebija tik ierasta ikdiena, bija daudz mierīgāki, bet tas, ko joprojām var redzēt, ir ukraiņu drosme un nesalaužamā griba sevi aizsargāt. Krievija ir agresors, Krievijai nav vajadzīgs miers, Krievija izmantos jebkuru iespēju, mums ir jāgatavojas, jāmācās no Ukrainas, jāpalīdz, lai kopā mēs būtu stipri, vienoti un varētu stāvēt pretī agresoram.
Mēs nupat redzējām Latvijā, kādu postu radīja vētra, kas arī apliecināja, ka mēs joprojām – piektais kara gads, bet mēs joprojām neesam gatavi pat šādiem izaicinājumiem.
Mums jānāk kopā, pirmām kārtām vairāk jārunā, lai izveidotu šo te sistēmu. Ukraina caur šiem kara gadiem ir izveidojusi spēcīgu un noturīgu ne tikai aizsardzības sistēmu, bet arī civilo, kas atbalsta gan militārās vajadzības. Mums ir jāskatās un jāmācās, jāstrādā ciešāk vienam ar otru, jārunā vienam ar otru, nevis vienam par otru un jāstrādā vienam mērķim. lai mēs būtu gatavi."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
