Mēnesi pēc Kahovkas dambja spridzināšanas ukraiņi sadzīvo ar postu
Pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš Krievija uzspridzināja Kahovkas dambi un daļu Dņipras upes ūdenskrātuves pārvērta smakojošā tuksnesī. Tā ir viena no lielākajām dabas katastrofām Eiropā pēdējos gados un ukraiņiem kuri atrodas blakus, nākas sadzīvot ar kārtējiem okupantu posta darbiem, vēsta TV3 Ziņas.
Dambja spridzināšana acumirklī izmainīja neskaitāmi daudz cilvēku dzīves. Ja agrāk, kara laikā Dņipras krastos pie Zaporižjas rindojās makšķernieki, ķerot lomus, lai pabarotu sevi un ģimeni, tad tagad nākas paturēt tās zivis, kuras iepriekš varbūt laida atpakaļ.
"Kāpēc man ir skumji? Viss, kas man bija, tika iznīcināts. Nav vairs ne mājas, ne dzīvokļa. Mēs šeit esam ieceļotāji no Marjankas, Vuhledaras, Kurahovas. Turpinās kaujas. Viss tika iznīcināts. Krievi mums visu atņēma, padarīja mūs par bezpajumtniekiem."
Dambja sagraušana lika Dņipras ūdenslīmenim pie Zaporižjas kristies par četriem metriem.
Miruši kustoņi, beigtas zivis, miskaste un nezināmas izcelsmes naftas produkti tagad rotā jauno krasta līniju un zemi ap to. Lai šo postu izjustu, nav nemaz jāskatās.
"Tik ļoti smird. Nepanesami."
"Protams, tas viss sāp. Tik daudz atkritumu un kaut kāda degvielas smaka. Tik briesmīgi. Gribētos to visu satīrīt," saka Zaporižjas iedzīvotāja Jana.
Daudzas apdzīvotas vietas, arī lielākas pilsētas pie Kahovkas rezervuāra tagad dzīvo bez ūdens. Ne tikai dzeramā, bet arī tāda ar ko apliet izaudzēto. Daži jauno, izpostīto ainavu, kas redzama pa logu salīdzina ar Marsa virsmu.
"Piesārņojošo vielu koncentrācija noteikti ir palielinājusies, jo ūdens līmenis kļuva zemāks. Visi tie organismi, kas attīstījās ūdenī – tie nonāca uz sauszemes un vienkārši sapuva. Visa šī masa ieplūst Dņiprā un piesārņo ūdeni."
Eksperti uzskata, ka brīdī, kad jaunie krasti izžūs pilnībā reģionā var sākties smilšu vētras un gluži vienkārši mainīties klimats, pārvēršot iepriekš zaļos krastus tuksnesī.
"Te, Zaporižjā ik pa laikam tāds fenomens jau tikai novērots pat pirms dambja spridzināšanas," saka Horticijas nacionālā rezervāta dabas aizsardzības speciālists.
Kopējo ekoloģisko katastrofu gan varēs apjaust tikai pēc vairākiem gadiem, iespējams, desmitgadēm. Pamazām zaudējot ūdeni dažas vietas var palikt neapdzīvojamas, bet iepriekš labā aramzeme būs jāatstāj, jo nebūs jēgas cīnīties ar sausām smiltīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
