"Mēs uzvarēsim, jo mīlam nāvi vairāk, nekā jūs mīlat dzīvi" – ar šādiem saukļiem radikālie islāma teroristi argumentē to, kādēļ ir attaisnojams, ka islāma vārdā tiek nogalināti cilvēki. Franču antropoloģe Dunia Buzāra skaidro, kādā veidā jaunieši – arī no labvēlīgām ģimenēm un ar kristietības saknēm – kļūst par radikāliem islāma teroristiem.
Pirmkārt, franču antropoloģe Dunia Buzāra (Dounia Bouzar) akcentē, – jaunieši, kuri tiek radikalizēti, vispirms tiek norobežoti no pārējās sabiedrības. Piemēram, tiek izmantoti propagandas video, kuros tiek mudināts, ka cilvēks nedrīkst vairs uzticēties citiem cilvēkiem, kas viņam ir blakus – uzticēties var vienīgi pārējiem islāma radikāļiem.
Kā notiek jauniešu radikalizācija?
"Vispirms šiem jauniešiem tiek iedvests, ka viņi ir "dieva izvēlēti" – ka viņi redz to, ko neredz citi. Pēc tam seko otrais solis – cilvēka norobežošana no pārējās sabiedrības. Pamazām šiem cilvēkiem vairs nav personisku kontaktu – tas ir radikalizēts cilvēks, kuram vairs nav nacionālu jūtu, viņi nejūtas piederīgi nevienai grupai – ne valstij, ne savai ģimenei, ne draugiem. Radikalizācija nozīmē, ka cilvēkam nav hobiju, un viņu neinteresē nekas ārpus radikālā grupējuma. Tad šī radikālā grupa – Daesh – sāk domāt individuālā cilvēka vietā," skaidroja antropoloģe.
Līdz ar to šādiem radikalizētiem jauniešiem sāk šķist, ka "jaunie brāļi un māsas" ir svarīgāki par asinsradiniekiem. Viņi ir pārliecināti, ka tikai šī grupa zina patiesību, bet pārējie dzīvo maldos. Šādā veidā cilvēkiem, kas tiek radikalizēti, pamazām tiek iedvests, ka drīkst, piemēram, nogalināt ticības vārdā, skaidro antropoloģe.
Ārkārtas stāvoklis Francijā un terorisma draudi Eiropā
Kopumā Eiropas drošības iestādes ir apzinājušas aptuveni piecus tūkstošus cilvēku, kas ir Eiropas valstu pilsoņi, bet ir radikalizējušies, proti, pievienojušies Daesh rindām.
Skaties.lv jau rakstīja – kopš teroristu uzbrukumiem 13. un 14. novembrī, kad Parīzē tika nogalināti 130 cilvēku, visā valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis. Taču terorisma draudi nav rimušies, piemēram, otrdien, 26. janvārī, iespējamu uzbrukumu dēļ Parīzē ir slēgtas vairākas skolas.
Otrdien, 26. janvārī, vairākas mācību iestādes Francijas galvaspilsētā Parīzē saņēmušas draudus par ēkās ievietotiem spridzekļiem.
Amatpersonas atklāj, ka nekavējoties pēc draudu saņemšanas evakuētas vismaz sešas mācību iestādes. Vairāki simti Francijas policijas darbinieku pārmeklē skolas, lai pārliecinātos par drošību.
