Svētdien Moldovā parlamenta vēlēšanas, kuras prezidente Maija Sandu nodēvējusi par vissvarīgākajām valsts vēsturē. Tās noteiks, vai Moldova turpinās proeiropeisko kursu vai nonāks atpakaļ Krievijas ietekmē. Aptaujas rāda ļoti sīvu konkurenci starp Sandu vadītajiem spēkiem un prokrievisko partiju bloku.
Moldova sīvu vēlēšanu cīņu piedzīvoja jau pērn, kad prezidente Maija Sandu tik tikko uzvarēja, un arī balsu pārsvars referendumā par virzību uz Eiropas Savienību bija niecīgs. Rietumu kursu pirms gada faktiski nodrošināja ārzemju diasporas vēlētāju biļeteni.
"Man šķiet, ir diezgan skaidrs – Kremlis izmanto Moldovu kā izmēģinājuma poligonu. Tās ir taktikas, kas ar laiku mainās un tiek pārbaudītas mazās valstīs, kur, viņuprāt, digitālās platformas nepamana notiekošo, un lielvaras neliek šīm platformām atbildēt. Līdz šim šī pieeja viņiem ir nostrādājusi," saka domnīcas "Reset Tech" direktors Bens Skots.
Sabiedrības sašķeltība un ārējā ietekme nav mazinājusies arī šogad, kad jāvēlē jauns parlaments. BBC izmeklēšanā atklāja vērienīgu Krievijas finansētu tīklu, kas maksāja moldāviem par propagandas izplatīšanu un viltus aptaujām, lai grautu uzticību oficiālajiem rezultātiem. Izmantojot platformu "Telegram" tika sniegtas norādes, kā sociālajos medijos "TikTok" un "Facebook" izplatīt melīgus stāstus par Sandu un viņas vadīto "Rīcības un solidaritātes" partiju. Pēdas ved gan uz Maskavu, gan bēguļojošo oligarhu Ilanu Šoru, kuru atbalsta Kremlis.
"Vismaz 40% balsu, visticamāk, būs šīs iejaukšanās rezultāts. Jāsaprot, ka tas nav sācies ne tagad, ne pērn – šī ietekme ir bijusi nepārtraukta. Krievija pastāvīgi darbojas informatīvajā telpā un cilvēku prātos. Padomju propagandas mantojums joprojām nav izzudis un ir atstājis dziļas pēdas. Krievijai izdevās šo ietekmi ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt, īpaši pēc 2014. gada," saka domnīcas "WatchDog.MD" priekšsēdētājs Valeriu Paša.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Moldovas drošības dienesti līdz šim veikuši kratīšanas vairāk nekā 200 vietās, izņēma skaidru naudu un aizturēja desmitiem cilvēku, kuri, iespējams, gatavojās nemieriem. Spriedzi vairojusi arī tas, ka Grieķija izdevusi bijušo ietekmīgo politiķi Vladimiri Plahotņuku, kuru tur aizdomās par miljardu dolāru lielu banku afēru, dēvētu par "gadsimta zādzību".
Savukārt Moldovas premjerministrs Dorins Rečans paziņojis: "Dārgie pilsoņi, šīs nav parastas vēlēšanas. Tā ir mūsu valsts aplenkšana. Es aicinu visus moldāvus – gan mājās, gan Eiropā – mēs nevaram mainīt to, ko dara Krievija, bet mēs varam mainīt to, ko darām mēs paši kā tauta."
Bažas par vēlēšanām paudis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes aicinot sniegt Moldovai tūlītēju atbalstu, lai mazinātu Krievijas ietekmi. "Ir svarīgi atcerēties, kā pasaule reiz nepievērsa uzmanību Gruzijai pēc Krievijas uzbrukuma un palaida garām izšķirošo brīdi Baltkrievijā. Moldovu nedrīkst zaudēt. Eiropai Moldovas stabilitātes atbalsts neprasītu daudz, bet bezdarbība izmaksātu krietni dārgāk," teica Zelenskis.
Šo vēlēšanu iznākums būs izšķirošs ne tikai pašai Moldovai, bet arī Eiropai. "Rīcības un solidaritātes" vairākums ļautu turpināt reformas un sarunas ar Eirobloku, bet prokrievisks vai sadrumstalots parlaments varētu tās apstādināt – ar sekām visas Eiropas Savienības austrumu drošībai. Moldova, kas robežojas ar kara plosīto Ukrainu un NATO alianses dalībvalsti Rumāniju, var kļūt vai nu par uzticamu partneri, vai par Kremlim izdevīgu vājo posmu reģionā.
