Moldova turpinās virzīties uz ES: par spīti Krievijas ietekmes operācijām, par prezidenti kļūst Maija Sandu

Moldovā noslēgusies saspringta prezidenta vēlēšanu otrā kārtā. Tajās pilnvaras uz otru termiņu ir ieguvusi proeiropeiskā prezidente Maija Sandu.

Viņa šajās vēlēšanās ieguvusi nedaudz vairāk kā 55% vēlētāju atbalsta. Savukārt Sandu sāncensis, prokrieviskās opozīcijas atbalstītais Aleksandrs Stojanoglo, saukts arī par "Maskavas cilvēku", ieguvis nedaudz vairāk kā 44% vēlētāju balsu.

Līdzīgi kā tas bija pirms nedaudz vairāk kā divām nedēļām, kad Moldovas iedzīvotāji piedalījās referendumā par ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi noteikt pievienošanos Eiropas Savienībai, tāpat arī prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā – Sandu uzvaru izcīnīta, lielā mērā pateicoties ārvalstīs dzīvojošās diasporas balsīm.

"Šodien, dārgie moldāvi, jūs esat snieguši vēstures grāmatu cienīgu demokrātijas mācību stundu. Šodien jūs esat izglābuši Moldovu. Šodien, izvēloties cienīgu nākotni, neviens nav zaudētājs. Brīvība, taisnīgums un patiesība uzvarēja. Moldova spēja parādīt savu gribu un spēku, pateicoties ikkatrai jūsu balsij. Mēs apliecinājām, ka vienoti spējam uzvarēt tos, kas vēlas mūs gāzt uz ceļiem," uzsver Sandu.

Neraugoties uz panākto prorietumnieciskās prezidentes uzvaru, vēlēšanu dienā daudzviet tika fiksēti arī pārkāpumi, kas apstiprināja Krievijas ietekmi uz vēlēšanu procesu – sākot ar balsu pirkšanu līdz pat saņemtiem sprādzienu draudi vēlēšanu iecirkņos, arī ārpus Moldovas, un organizētu vēlētāju pārvadāšanu no Krievijas, Baltkrievijas, Piedņestras.

Lai arī vēlēšanu iznākums ir liela uzvara, tas jebkurā gadījumā nav punkts, bet gan komats Kišiņevas virzībai pretī Eiropas Savienībai. Jau nākamais pārbaudījums Moldovu sagaida nākamvasar, kad te ir gaidāmās parlamenta vēlēšanas.

"Ir jāsaprot, ka mēs uzvarējām tikai vienā kaujā un karš turpināsies līdz parlamenta vēlēšanām. Patiesībā uz to ir liktas visas Krievijas likmes. Izmantojot jau pārbaudītas un arī citas metodes, viņi centīsies iegūt kontroli pār valdību Kišiņevā," norāda Eiropas politikas un reformu institūta direktora vietnieks Mihajs Mogaldeja.

Sandu ar uzvaru jau ir sveikuši gan Eiropas Savienības līderi, vēlreiz apliecinot atbalstu Moldovas nākotnei Eiropā, gan arī kaimiņos esošās Ukrainas prezidents un arī Gruzijas prezidente, kuras vadītajā valstī pirms nedēļas notikušajās parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar Kremlim tīkamā politiskā spēka "Gruzijas sapnis" uzvaru. Salome Zurabišvili savā ierakstā sociālajā medija "X" ir norādījusi, ka Moldovas uzvara ir arī Gruzijas uzvara.

Lai gan Moldovas iedzīvotāji nav viendabīga masa, uz ko norāda kā aizvadītā referenduma rezultāti, tā arī tagad prezidenta vēlēšanu iznākums, daudzi, vismaz gados jaunākie, valsts iedzīvotāji cer, ka nākotne šeit nāks ar pozitīvām pārmaiņām.

"Es ceru, ka valdība izpratīs rezultātus, jo īpaši tos, kas tika iegūti Moldovas teritorijā un kas viņiem bija negatīvi gan referendumā, gan prezidenta vēlēšanās. Un varbūt viņi mainīs situāciju Moldovas labklājības labā," pauž kāds Kišiņevas iedzīvotāj.

Moldova 2023. gada decembrī, līdz ar Ukrainu, saņēma Briseles "jāvārdu" par Eiropas Savienības iestāšanās sarunu sākšanu, un Kišiņeva ir uzstādījusi mērķi līdz 2030. gadam kļūt par oficiālu eirobloka dalībvalsti.