Moldovas ārlietu ministrs: Mūsu drošība ir atkarīga no Ukrainas spēka

Moldovas ārlietu ministra vizīte Latvijā notiek sarežģītā laikā. Moldova ir valsts, kura jau kopš 24. februāra vistiešāk izjūt Krievijas sāktā kara sekas. Ne tikai saistībā ar bēgļu plūsmu, bet arī bažu dēļ par to, ka Moldova var kļūt par nākamo Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi.

Niku Popesku

Moldovas ārlietu ministrs

"Ukraina, Ukrainas sabiedrība un armija, pretojas, ir tik spēcīga, ka spēj atbrīvot teritorijas. Līdz ar to frontes līnija ir atspiesta tālāk no Moldovas, līdz ar to mēs neredzam tūlītējus militārus draudus Moldovai, un tas nenoliedzami ir, pateicoties Ukrainas spējai stāties pretī Krievijas agresijai un fiziski spiežot viņus prom no mūsu robežas."

Kad okupantu armija veic uzbrukumus Ukrainas energosistēmai, arī Moldovai nācies palikt tumsā. Tāpat Moldovas teritorijā piezemējušās arī krievu raidīto raķešu atlūzas.

Jāatgādina, ka viens no sākotnējiem Krievijas mērķiem Ukrainā – okupēt teritoriju līdz krievu kontrolētajai Piedņestrai. Šis separātiskais reģions, kurā, par spīti Moldovas un starptautiskās sabiedrības aicinājumiem, joprojām izvietots krievu karaspēks. Moldovas ārlietu ministrs atzīst, – situācija ir sarežģīta un neatkarīgi no tā, ka tūlītēji militāri draudi valstij šobrīd nepastāv, jābūt gataviem visiem scenārijiem.

Niku Popesku

Moldovas ārlietu ministrs

"Mūsu pienākums ir gatavoties jebkuram scenārijam – ne tikai turpmākajām pāris nedēļām, mēnešiem, bet gadiem. To mēs arī darām, sadarbojoties ar mūsu partneriem. Protams, esam diezgan sarežģīts reģions, mums ir separātistu konflikta zona Moldovā. Es runāju par Piedņestras reģionu, kur ir nelegālie Krievijas militārie grupējumi. Tas noteikti nav tas, kas mums palīdz nodrošināt stabilitāti. Tai pašā laikā mēs cenšamies atrisināt šo konfliktu un panākt krievu karaspēka atvilkšanu no Moldovas mierīgā ceļā, diplomātisku sarunu ceļā."

Ārlietu ministra vizīte notiek pusgadu pēc tam, kad Modolva vienlaikus ar Ukrainu saņēma Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu. Latvija un pārējās Baltijas valstis ir bijušas aktīvas Moldovas eiroatlantiskās integrācijas centienu atbalstītājas. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs arī šodien apliecināja, ka Latvija sniegs atbalstu, lai palīdzētu īstenot visas reformas, kas nepieciešamas veiksmīgai uzņemšanai Eiropas Savienībā.

"Latvijas nemainīga pozīcija ir gan par Moldovas teritoriālo nedalāmību, gan par atbalstu Moldovai šajā ne pārāk vienkāršajā situācijā. Man neapšaubāmi ir prieks, ka Moldova tagad ir pilntiesīga ES kandidātvalsts. Apspriedām arī gaidāmos Eiropas Komisijas ziņojumus par kandidātvalstīm, par nepieciešamību koncentrēties uz atbalstu. Mēs jau tagad sniedzam ekspertu palīdzību Moldovai," tikšanos komentēja pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Moldova jau 2014. gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar Eiropas Savienība (ES), kas to saista ar ES politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem, tomēr negarantē uzņemšanu. Uzņemšanas process būs garš, un tā gaitā būs jāīsteno plašas reformas.

"Moldovā vairums sabiedrības atbalsta pievienošanos ES, tas ir jau gadiem. Kā jūs zināt, vēlamies iestāties ES jau ļoti ilgu laiku. Tai pat laikā, protams, ka mums ir pretēji noskaņoti cilvēki, bet viņu nekad nav bijis vairākums. Vienīgais veids, kā mēs Moldovā varam nodrošināt sev mieru, stabilitāti un demokrātiju – ir pievienoties ES," apliecināja Moldovas ārlietu ministrs.

Moldova ir tuvākā Ukrainas kaimiņvalsts, kas kopš Krievijas uzsāktā kara saglabājusi noturību pret Krievijas radītiem hibrīddraudiem, manipulācijām enerģētikas sektorā un informatīvajā telpā. Paralēli valsts vēsturē lielākai energokrīzei Moldova pēdējā laikā saskaras ar vāji slēptiem Krievijas centieniem sašūpot politisko situāciju valstī.

Moldovas prezidente paziņojusi, ka Maskava finansē prokrieviskus politiskos spēkus, lai panāktu varas maiņu un nepieļautu Moldovas virzību uz rietumiem.