NATO dalībvalsts Lielbritānija apsver sūtīt karavīrus uz Grenlandi, lai nomierinātu Trampu

Eiropas sabiedrotie risina sarunas par spēku izvietošanu Grenlandē, lai novērstu pieaugošos Ķīnas un Krievijas draudus šai salai.

Britu amatpersonas pēdējās dienās ir tikušās ar citu valstu, arī Vācijas un Francijas kolēģiem, lai sāktu gatavoties iespējamai NATO misijai Grenlandē, tā vēsta laikraksts.

Šie plāni vēl agrīnā stadijā, un tie varētu paredzēt britu karavīru, karakuģu un lidmašīnu izvietošanu Grenlandes aizstāvēšanai no Krievijas un Ķīnas.

Laikraksts arī norādījis, ka Eiropas valstis cer – ievērojama klātbūtnes palielināšana Arktikā pārliecinās Trampu atteikties no ambīcijām anektēt stratēģiski svarīgo salu. Tas arī ļautu Trampam paziņot par triumfu Amerikas nodokļu maksātājiem – ASV prezidents varētu apgalvot, ka Eiropa sedz lielāko daļu no saviem aizsardzības izdevumiem Atlantijas okeānā.

Tramps iepriekš draudējis ar varu pārņemt Grenlandi. Sala ir daļēji autonoma Dānijas teritorija, tāpēc tā ir NATO sastāvdaļa. Tramps piektdien, 9. janvārī, atkārtoti uzsvēra, ka, ja viņš to nedarīs, Maskava vai Pekina pārņems salu. Tāpat Tramps akcentējis, ka viņš neļaus Krievijai vai Ķīnai kļūt par ASV kaimiņvalstīm.

Lielbritānijas valdības avoti laikrakstam "Telegraph" pastāstīja, ka Stārmers ārkārtīgi nopietni uztver Krievijas un Ķīnas radītos draudus reģionā un ka viņš arī piekrīt nepieciešamībai pret tiem vērsties.

"Mēs piekrītam prezidenta Trampa viedoklim, ka ir jāaptur Krievijas pieaugošā agresija tālajos ziemeļos un jāstiprina eiroatlantiskā drošība," laikrakstam "The Telegraph" pastāstījis kāds avots. Diskusijas par drošības stiprināšanu reģionā turpināsies NATO līmenī, un Lielbritānija sadarbosies ar sabiedrotajiem, lai veicinātu Arktikas aizsardzības spēju stiprināšanu.

Tramps rosinājis ideju par Grenlandes iegādi, piedāvājot katram no tās 30 000 pilsoņiem līdz 100 000 ASV dolāru par ierašanos Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš arī neizslēdz militāra spēka izmantošanu salas iekarošanai, uzsverot, ka "mēs kaut ko darīsim Grenlandes jautājumā, neatkarīgi no tā, vai viņiem tas patīk vai nē".

Trampa plāni iedzinuši NATO krīzē, raisījuši arī spekulācijas, ka 75 gadus vecā aizsardzības alianse varētu sabrukt. Tomēr Eiropas valstis cer pārliecināt Trampu, piedāvājot izvietot savus militāros spēkus uz salas.

Šī ideja tikusi apspriesta ceturtdien, 8. janvārī, NATO sabiedroto sanāksmē Briselē. Dalībvalstis uzdevušas Sabiedroto spēku augstākajam komandierim Eiropā, Beļģijā izlemt, ko vēl varētu darīt, lai nodrošinātu drošību Arktikā.

Avoti laikrakstam "The Telegraph" pastāstīja, ka potenciālā operācija joprojām ir agrīnā stadijā. Tā varētu būt pilna mēroga karaspēka izvietošana vai arī kombinācija starp mācībām, izlūkošanas informācijas apmaiņu kopā ar aizsardzības izdevumu pārorientēšanu.

Katra operācija, visticamāk, tiks īstenota ar NATO karogu, tā būtu nodalīta no misijām Baltijas jūrā un Polijā.  Lielbritānijas amatpersonas apgalvo, ka Apvienotās Karalistes bruņotie spēki jau gatavojas lielākai lomai drošības nodrošināšanā Arktikā.

Gatavošanās ietver speciālo spēku un Karaliskās flotes dalību NATO kopīgajās mācībās "Joint Viking". Tās pērn noritēja Norvēģijā. Šogad 1500 britu jūras kājnieku tiks izvietoti Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā mācībām "Cold Response", kas ir apmācības misija aizsardzības aktivitātēm ziemas apstākļos.

"The Telegraph" arī vēsta, ka Eiropas Savienība strādā pie plāna sankciju noteikšanai ASV uzņēmumiem, ja Tramps noraidīs piedāvājumu par NATO misiju Grenlandē. Tehnoloģiju gigantiem, piemēram, "Meta", "Google", "Microsoft" un "X", var tikt ierobežota darbība Eiropā, tāpat sankcijas varētu skart Amerikas banku un finanšu uzņēmumu darbība.

Ekstrēmāka iespēja varētu būt ASV armijas izlikšana no bāzēm Eiropā, kas tiem atņemtu svarīgas pozīcijas operācijām Tuvajos Austrumos un citviet.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio nākamnedēļ tiksies ar savu Dānijas kolēģi, un Eiropas līderi cer, ka viņš varēs ietekmēt Trampu.

Baumas par iespējamo NATO karaspēka izvietošanu Grenlandē nākušas gaismā, kad iepriekšējais Lielbritānijas gaisa spēku (RAF) vadītājs apšaubīja Lielbritānijas spēju aizstāvēt Arktiku. Viņš sacījis, valsts aizsardzības spēki ir kļuvuši par plānu fasādi.

Gaisa maršals Edvards Stringers "Policy Exchange" atzīmēja, ka plaisa starp Lielbritānijas uztveri par militāro spēku un tās faktiskajām spējām ir kļuvusi milzīga. Viņš brīdināja, ka neviens Lielbritānijas militārais formējums pašlaik nav ilgtspējīgs kaujā pats par sevi. "Tagad Amerikas Savienotās Valstis sūta spēcīgu signālu, ka tās Ameriku liek pirmajā vietā un pārējai NATO ir jārūpējas par savu aizsardzību. Tas fundamentāli apšauba modeli, kurā mēs nejauši bijām ieslīdējuši – mūsu valsts aizsardzība ir izrādījusies trausla fasāde," tā rakstīja Stringers.

Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis laikrakstam "Telegraph" pastāstīja, ka Lielbritānija ir apņēmusies sadarboties ar NATO sabiedrotajiem, lai stiprinātu NATO atturēšanas un aizsardzības spējas Arktikā.