NATO palīdzības apjoms Ukrainai ir skaidrs signāls "Kremļa miesniekam", pauž Braže
Palīdzības apjoms, kas līdz šim tiek sniegts Ukrainai no NATO, rada ne tikai Ukrainai paredzamību par atbalstu turpmāk, bet ir arī skaidrs signāls "Kremļa miesniekam", ka sabiedrotie netaisās nogurt vai apstāties savā palīdzībā, ceturtdien, 11. jūlijā, telefonintervijā "900 sekundēm" sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura patlaban atrodas Vašingtonā, ASV.
Vaicāta, kas ir bijuši NATO samitā svarīgākie lēmumi, par kuriem izdevies vienoties Ukrainas atbalstam, Braže norādīja, ka NATO un Ukrainas padomes tikšanās laikā paredzēta jauna NATO misija, kas paredz palīdzības koordināciju zem NATO jumta, piedaloties arī ukraiņiem. "Lai nebūtu tikai vienreizējā kārtā caur tā saucamo Ramšteina formātu. Tagad būs komandstruktūra, ar militārajiem kolēģiem, kas to darīs. Būs loģistikas centri Polijā," telefonsarunā sacīja Braže.
"Tam visam, protams, ir vajadzīga nauda. Šobrīd ir paredzēti 40 miljardi. Tiek noturēts apmēram tas palīdzības apjoms, kas līdz šim tiek sniegts. Un tas nozīmē, ka ne tikai Ukrainai ir tāda paredzamība par to atbalstu, kas tiek sniegts, bet arī, ka ir skaidrs signāls "Kremļa miesniekam", ka netaisās sabiedrotie nogurt vai kaut kādā veidā apstāties savā palīdzībā."
Tāpat NATO Ukrainai sniegs atbalstu civilās koordinācijas veidā. Braže uzsvēra, ka Ukrainas spējas pretoties ir atkarīgas arī no pilsoniskās sabiedrības, lai civilisti atbalstītu militāro darbību. Šajā jomā sadarbības koordinācijai arī tiks izvirzīts īpašs NATO pārstāvis.
Vēl viens elements, kas saistās ar NATO atbalstu Ukrainai, ir divpusējie valstu sadarbības līgumi ar kara plosīto valsti. Tādi ar Ukrainu ir noslēgti teju visās NATO dalībvalstīs, norādīja Braže. "Paredzot dažādas lietas, dažādus atbalsta veidus, kuri tiek apkopoti arī zem NATO jumta, un tādējādi arī veido tādu kā tiltu uz Ukrainas dalību. Tas ir vērsts uz Ukrainas sadarboties spēju ar NATO. Tāpēc arī deklarācijas formulējumā ir skaidri noformulēts, ka Ukrainas dalība NATO ir neatgriezeniska," skaidroja ārlietu ministre.
"Ukrainas dalība NATO būs liels ieguldījums arī NATO drošībai. Ukraina ir spēcīga militāri. Lielākā armija Eiropā. Un tā ir reāli karojusi par savu brīvību. Protams, kamēr karš rit, tāda pilnvērtīga dalība ir ļoti grūti iespējama, tomēr valstis skaidri pasaka, ka ir gatavas ne tikai Ukrainu atbalstīt, bet, ka arī tā dalība ir neatgriezeniska. Un ka valstis tādā ziņā ir gatavas ļoti praktiski palīdzēt ar lietām, kas NATO dalībvalstīm praktiski ir nepieciešams."
Jau vēstīts, ka NATO līderi trešdien, 10. jūlijā, alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad, 2025. gadā, Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025. gadam.
Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.
Palīdzības koordinēšanai tiks izveidota NATO Drošības un mācību atbalsta struktūra Ukrainai (NSATU), īpaši norādot, ka šādas pastāvīgas struktūras pastāvēšana "saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nepadarīs NATO par konflikta pusi". NSATU būs atbildīga par Ukrainas armijas un drošības spēku pārveidošanu, lai tos turpmāk integrētu NATO.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
