NATO valstis palielinās artilērijas munīcijas ražošanas apmēru
Briselē turpinās NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās. Sarunu centrā – rietumvalstu palīdzība Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina aizsardzības budžeti un 2% iekšzemes kopprodukta (IKP) ir jābūt nevis griestiem, bet minimumam. NATO arī palielinās munīcijas ražošanas apjomus, vēsta TV3 Ziņas.
Noslēgusies NATO valstu aizsardzības ministru divu dienu sanāksme, pēc kuras alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja – NATO valstis palielinās artilērijas munīcijas ražošanas apjomu. Problēma tā, ka pašlaik Ukraina šāviņus izlieto ātrāk, nekā Rietumi spējuši saražot. NATO sola, ka Kijivai tiks piegādāti vismaz 48 tanki "Leopard 2".
Stoltenbergs arī uzsver nepieciešamību dalībvalstīm vairāk ieguldīt aizsardzībā. Viņš sagaida, ka visās NATO dalībvalstīs iespējami drīz aizsardzības izdevumi pārsniegs 2% no IKP.
"Mums ir jāvirzās uz to, ka 2% no IKP ir nevis griesti, bet minimums. Mums ir vajadzīga tūlītēja apņemšanās tērēt vismaz 2% visām valstīm, jo ir skaidri redzama vajadzība pēc munīcijas, pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām, pēc apmācībām, pēc augstākās klases gatavību reaģēt, līdz ar to ir skaidrs, ka aizsardzības izdevumi ir jāpaaugstina."
Pēc NATO aplēsēm, tikai desmit dalībvalstis aizsardzībai tērē virs 2% no IKP, bet lielākā daļa šo slieksni nesasniedz, aizsardzībai atvēlot vien 1,5% vai pat mazāk. Latvija šajā ziņā jau ir soli priekšā un aizsardzībai tērē 2,25% no IKP jeb 986 miljonus eiro.
"Mēs ļoti būtiski paaugstinām savas aizsardzības spējas, daudzi projekti ir procesā, piemēram, jūras krasta aizsardzība, tālās darbības aizsardzības sistēmas, un šobrīd tiek veidots arī Valsts aizsardzības dienests. Mēs darām daudz, lai cilvēki Latvijā justos droši. Mēs ar bažām sekojam līdzi situācijai Ukrainā un es gribu uzsvērt – mums Ukrainai ir jāpalīdz kā vien varam."
Sanāksmē pārrunāta arī Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO. Tas varētu notikt atšķirīgos laikos – Somija aliansē varētu iestāties pirmā, ja Turcija un Ungārija ratificēs Somijas pieteikumu. Arī Stoltenbergs medijiem norādīja, ka atbalsts abām ziemeļvalstīm vienlaikus nav nepieciešams.
"Raugoties no somu perspektīvas, jāsaka, ka mēs esam labi sagatavoti, lai pievienotos NATO – mums ir stipra aizsardzība, obligātais militārais dienests un skaitliski liela, labi trenēta bruņoto spēku rezerve, ko veido 900 tūkstoši rezervistu."
Šķēršļus Zviedrijas uzņemšanai aliansē turpina likt Turcija, kas pieprasa, lai Stokholma vērstos pret kurdu separātistiem, kas šai valstī raduši patvērumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
