"Nebaidīsimies no draudiem, kas nāk no Maskavas!" Moldovā pieaug Krievijas izvērstā hibrīdkara ietekme
Starp deviņām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm divām – Ukrainai un Moldovai – uzmanība tiek pievērsta jo īpaši. Moldova līdz ar Ukrainu pērnā gada decembrī saņēma Briseles atļauju sākt oficiālas iestāšanās sarunas. No vienas puses, unikāls gadījums, kad iestāšanās process rit tik strauji, no otras – tā dzinējspēks ir Krievijas izvērstais karš Ukrainā.
"Nebaidīsimies no draudiem, kas nāk no Maskavas. Tieši tāpēc mums ir jākļūst par Eiropas ģimenes daļu un jāaizsargā valsts, jo zinām, ka Kremlim ir sliktas domas par mūsu valsti," norādījusi Moldovas prezidente Maija Sandu.
Lai arī pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā šīs Eiropas valsts vārds dzirdams kā nākamais Putina mērķu sarakstā, pagaidām Kišiņeva Ukrainas "aizsegā" saskaras vien ar imperiālās agresijas informatīvo pusi.
"Šobrīd Moldovai nepastāv tūlītēji militāri draudi saistībā ar Krievijas agresiju un Krievijas iebrukumu," saka Moldovas aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs.
Moldovas aizsardzības ministrs atzīst, ka ukraiņu asinis ir tās, kas notur viņa valsti salīdzinošā drošībā no reāliem militāriem draudiem: "Tikai tāpēc, ka Ukrainas Bruņotie spēki kļūs labāk sagatavoti un aprīkoti, ievērojami samazināsies jebkādu citu incidentu iespējamība un citu militāro draudu, jo īpaši dronu un raķešu, izmantošana pret mūsu teritoriju."
Vaicāts, vai Moldova līdz ar kļūšanu par ES valsti varētu kļūt arī par NATO sabiedroto, atbilde ir īsa un konkrēta – Moldovas konstitūcija paredz valsts neitralitāti. Šīs normas maiņa varētu notikt tikai tautas nobalsošanas ceļā un par to, pēc viņa teiktā, sabiedrība pagaidām nebūtu spējīga gatava lemt.
Vēsture un ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir tas, kas padara Moldovu par vieglu propagandas upuri Kremļa rokās. Uz to norāda Moldovā bāzētās domnīcas "Watchdog" pētnieki. Īpaši tagad, kad valsts uzņēmusi pārliecinošu eiropeizācijas kursu, Putins cītīgāk cenšas atgriezt Krievijas ietekmes sfēru šajā teritorijā.
Domāju, ka mums ar Baltijas valstīm ir daudz kopīgu bažu un problēmu, jo arī pie mums ir neliela, bet aktīva krievvalodīgo minoritāte, kuru joprojām saista padomju [nostalģija] un domas, ka komunikācija ar Krieviju ir vissvarīgākais, ko Moldova var darīt un mūsu orientācija uz Rietumiem nav pareizais ceļš. Kara sākumā viņi bija mazāk skaļi, kara morālo seku dēļ un arī reālo baiļu dēļ, ka konflikts varētu ienākt Kišiņevā. Tagad viņi ir atkal aktivizējušies.
Abi pētnieki norāda, ka Krievijas ietekme šeit jūtama gan paša Putina izteikumos par kārtējā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, kā tas bija pirms pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, gan arī vietējo politiķu rīcībā – kas nav tieši nosodījuši Krievijas agresija. Notiekošais Moldovas hibrīdkara frontē ir tieši saistīts un pakārtots notiekošajam Ukrainas fiziskā kara frontē.
Ja mēs ņemam vērā sabiedriskās domas aptaujas, kas veiktas pēdējā laikā, mēs pastāvīgi uzdodam jautājumu – kurā pusē, jūsuprāt, ir taisnība šajā konfliktā? Aptuveni 40% cilvēku apgalvo, ka taisnība ir Ukrainai, līdz 20% – Krievijai un aptuveni 40% uz šiem jautājumiem neatbild vai atbild, ka nevienam nav taisnība vai arī abiem. Ja saskaitām kopā, iegūstam 60% cilvēku, kas uz acīmredzamu jautājumu atbild nepareizi. (..) Tas ir tikai viens no piemēriem, kas liecina par Krievijas propagandas milzīgo ietekmi šeit. Tie ir ne tikai tie, kas tic viņu galvenajiem vēstījumiem, bet arī tie, kas ir vienkārši dezorientēti, kas arī ir viens no mērķiem.
Jau šajā rudenī Moldovā līdz ar prezidenta vēlēšanām notiks arī tautas nobalsošana. Šī nav obligāta iestāšanās prasība, taču Eiropas Savienības delegācijas pārstāvniecībā Kišiņevā teic, ka redz tam praktisku jēgu – tas, iespējams, palīdzēs mazināt propagandas objektus, proti, referendums būs skaidrs veids, kā parādīt to, ko sabiedrība vēlas. Vai arī pretēji – nevēlas.
Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks norāda: "Cik liels būs propagandas iespaids? Noteikti uz daļu sabiedrības viņš būs. (..) Vēl lielāka problēma īstenībā ir ne tikai propaganda, bet gan tīri vēlme iejaukties Moldovas iekšējās lietās. Vai tas ir bijis caur apmaksātiem protestiem vai caur ārēju, nelegālu finansējumu politiskajiem spēkiem."
Diplomāts norāda – lai arī sabiedrība šajā valstī nav viendabīga un aizvien ir tie, kas tic Moldovas-Krievijas attiecību nākotnei, šobrīd ir vērojama izteikta vēlme, arī valdības līmenī, virzīties uz daudz ciešāku integrāciju Eiropā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
