Moldovā pieaug agresorvalsts Krievijas izvērstā hibrīdkara ietekme

Lai arī pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, šīs Eiropas valsts vārds dzirdams kā nākošais Putina mērķu sarakstā, pagaidām Kišiņeva, Ukrainas "aizsegā", saskarās vien ar imperiālās agresijas informatīvo pusi.

"Šobrīd Moldovai nepastāv tūlītēji militāri draudi saistībā ar Krievijas agresiju un Krievijas iebrukumu," norāda Moldovas aizsardzības ministrs Anatolijs Nosatijs, kurš atzīst, ka Ukraiņu asinis ir tās, kas notur viņa valsti salīdzinošā drošībā no reāliem militāriem draudiem.

"Tikai tāpēc, ka Ukrainas bruņotie spēki kļūs labāk sagatavoti un aprīkoti, ievērojami samazināsies jebkādu citu incidentu iespējamība un citu militāro draudu, jo īpaši dronu un raķešu, izmantošana pret mūsu teritoriju," teic Moldovas aizsardzības ministrs.

Vaicāts, vai Moldova, līdz ar kļūšanu par ES valsti varētu kļūt arī par NATO sabiedroto, atbilde ir īsa un konkrēta – Moldovas konstitūcija paredz valsts neitralitāti. Šīs normas maiņa varētu notikt tikai tautas nobalsošanas ceļā un par to, pēc viņa teiktā, sabiedrība pagaidām nebūtu gatava lemt.

Vēsture un ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir tas, kas padara Moldovu par vieglu propogandas upuri Kremļa rokās. Uz to norāda Moldovā bāzētās domnīcas "WatchDog" pētnieki. Īpaši tagad, kad valsts uzņēmusi pārliecinošu eiropeizācijas kursu, Putins cītīgāk cenšās atgriezt Krievijas ietekmes sfēru šajā teritorijā.

"Domāju, ka mums ar Baltijas valstīm ir daudz kopīgu bažu un problēmu, jo arī pie mums ir neliela, bet aktīva krievvalodīgo minoritāte, kuru joprojām saista padomju [nostaļģija] un domas, ka komunikācija ar Krieviju ir vissvarīgākais, ko Moldova var darīt un mūsu orientācija uz Rietumiem nav pareizais ceļš. Kara sākumā viņi bija mazāk skaļi, kara morālo seku dēļ un arī reālo baiļu dēļ, ka konflikts varētu ienākt Kišiņevā. Tagad viņi ir atkal aktivizējušies," skaidro domnīcas "WatchDog" eksperts Andrejs Kurararu.

Pētnieki norāda, ka Krievijas ietekme šeit jūtama gan paša Putina izteikumos par kārtējā vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, kā tas bija pirms pilnapmēra iebrukuma Ukrainā, gan arī vietējo politiķu rīcībā – kas nav tieši nosodījuši Krievijas agresija. Notiekošais Moldovas hibrīdkara frontē ir tieši saistīts un pakārtots notiekošajam Ukrainas karā.

"Ja mēs ņemam vērā sabiedriskās domas aptaujas, kas veiktas pēdējā laikā, mēs pastāvīgi uzdodam jautājumu – kurā pusē, jūsuprāt, ir taisnība šajā konfliktā? Aptuveni 40% cilvēku apgalvo, ka taisnība ir Ukrainai, līdz 20% – Krievijai un aptuveni 40% uz šiem jautājumiem neatbild vai atbild, ka nevienam nav taisnība, vai arī abiem. Ja saskaitām kopā, iegūstam 60% cilvēku, kas uz acīmredzamu jautājumu atbild nepareizi. (..) Tas ir tikai viens no piemēriem, kas liecina par Krievijas propogandas milzīgo ietekmi šeit. Tie ir ne tikai tie, kas tic viņu galvenajiem vēstījumiem, bet arī tie, kas ir vienkārši dezorientēti, kas arī ir viens no mērķiem," vērš uzmanību domnīcas "WatchDog" priekšsēdētājs Valeriu Paša.

Jau šajā rudenī Moldovā, līdz ar prezidenta vēlēšanām, notiks arī tautas nobalsošana. Šī nav obligāta iestāšanās prasība, taču ES delegācijas pārstāvniecībā Kišiņevā teic, ka redz tam praktisku jēgu – tas, iespējams, palīdzēs mazināt propogandas objektus, proti, referndums būs skaidrs veids, kā parādīt to, ko sabiedrība vēlās. Vai arī pretēji – nevēlās.

"Cik liels būs propogandas iespaids? Noteikti uz daļu sabiedrības tas būs. (..) Vēl lielāka problēma īstenībā ir ne tikai propoganda, bet gan tīri vēlme iejaukties Moldovas iekšējās lietās. Vai tas ir bijis caur apmaksātiem protestiem vai caur ārēju, nelegālu finansējumu politiskajiem spēkiem. Un es domāju tas būtu ļoti svarīgi, lai Moldovas varas iestādes spētu šos te pārkāpumus novērst," pauž Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks.

Diplomāts norāda – lai arī sabiedrība šajā valstī nav viendabīga un aizvien ir tie, kas tic Moldovas – Krievijas attiecību nākotnei, šobrīd ir vērojama izteikta vēlme, arī valdības līmenī, virzīties uz daudz ciešāku integrāciju Eiropā.