TV3 Ziņas no Kišiņevas: Moldovas vēlme kļūt par Eiropas Savienības daļu ir jūtama ik soļa
Līdz šim Moldova ir varējusi sevi saukt par veiksmes stāstu, bet priekšā vēl svarīgi mājasdarbi, tostarp tautas nobalsošana.
Moldovas vēlme kļūt par oficiālu daļu Eiropas Savienības ir jūtama teju ik uz soļa.
To redz ne vien simbolikā, kas rotā daudzas ēkas, bet arī dzirdams lielākajā daļā uz ielas sastapto cilvēku un amatpersonu izteikumos.
Moldova ir valsts, kura uz savas ādas līdz ar Ukrainu visvairāk sajutusi Krievijas agresijas sekas – cenu kāpumā, ko pamatīgi izjūt iedzīvotāji valstī, kura ir viena no nabadzīgākajām Eiropā. Ukrainas kara sekas vērojamas arī bēgļu straumē no kara plosītās kaimiņzemes, kā arī aktivizētajā Kremļa ietekmes hibrīdkarā.
Ceļš uz kļūšanu par daļu eirobloka Moldovai noticis teju triecientempā. 2022. gada martā iesniegts pieteikums, un jau 2023. gada decembrī plecu pie pleca ar Ukrainu saņemts Briseles "jāvārds" par iestāšanās sarunu sākšanu.
"Es, protams, būtu pārāk optimistiska, ja teiktu, ka mūsu valstī viss ir rozā krāsā. Mēs saskaramies ar dažām grūtībām."
Amatpersonas norāda, ka Kišiņevai "eiropeizācija" ir eksistenciāli svarīgs jautājums, kuru redz kā miera, drošības, stabilitātes un labklājības pamatu savai nākotnei. Lai arī lielākā daļa Briseles mājasdarbu izpildīti, viens no svarīgākajiem, ar ko vēl jātiek galā – nepieciešamība pēc pamatīgākām investīcijām neatkarības panākšanā gāzes, enerģētikas tirgū un tiesību sistēmas stiprināšanas.
"Līdz šim mums ir izdevies dažādot gāzes piegādes avotus. Mēs vairs neesam pilnībā atkarīgi no Krievijas gāzes piegādēm. Mums ir skaidrs plāns, kas notiks pēc tam, kad šī gada beigās beigsies piegādes līgums ar "Gaspromu". Mums ir pieejami arī citi piegādes avoti, ko pašlaik izmantojam, lai varētu pārciest ziemu. Mēs patiesībā varam teikt, ka esam spējuši pārvērst šo izaicinājumu par iespēju logu."
Eiropas integrācijas jautājumiem atbildīgā amatpersona Krudū norāda, ka priekšā vēl pamatīgs izaicinājums arī prezidenta vēlēšanu un referenduma izskatā. Abi gaidāmi jau šā gada rudenī. Līdz ar svarīgo balsu ievākšanu arī ārējo ietekmes aģentu darbība un Kremļa izvērstais hibrīdkarš, ko ne reizi vien publiskos izteikumos atzīst vietējā vara, kļūst jo dienas jo atklātāks, jo kreatīvāks, jo bīstamāks.
Jau gadu cīņā ar kiberdraudiem un Moldovas noturību pret informatīvo krīžu pārvarēšanu šeit palīdz stiprināt Eiropas Savienības partnerības misija. Tajā teic, ka progress ir manāms, taču propagandas elementi vēl aizvien – būtisks pārbaudījums. Lai cīnītos par informatīvā telpas drošību, jau drīzumā Moldovas prezidentes birojs gatavojas atvērt Stratēģiskās komunikācijas centru.
"Mēs kopīgi sadarbojamies ikdienā, sniedzam stratēģiskas konsultācijas un piesaistām ekspertus, kas strādātu plecu pie pleca ar Moldovas valdību un Moldovas amatpersonām. Un, manuprāt, jo vairāk laika paiet, jo labāki viņi kļūst."
Laika rāmis, ko Kišiņeva sev uzstādījusi par iestāšanās mērķi, ir 2030. gads. Ielās satiktie cilvēki, kuri piekrīt aprunāties, teic, ka atbalsta šīs pārmaiņas.
Taču tie, kas domā citādi, kameras priekšā to īsti atzīt nav gatavi un saka, ka valstij trūkstot kultūras un attīstības šādam lēmumam.
Lai arī sabiedrība Moldovā ne pavisam nav viendabīga masa, spītējot citām grūtībām un izaicinājumiem, te ir jūtama spēcīga vēlme pēc pārmaiņām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
