Nedēļu pēc zemestrīces cerības atrast izdzīvojušos ir niecīgas, bet tomēr pastāv

Atrast izdzīvojušos pēc vairāk nekā nedēļas zem gruvešiem ir teju neiespējami. Cerības niecīgas. Tomēr pastāv.

Ar smaidu sejā glābēji Antakijā uzmanīgi uz nestuvēm izceļ jaunu meiteni vārdā Miraja, kura izturēja septiņas ar pusi diennaktis putekļos, aukstumā, zem betona blokiem, bez ūdens un bez pārtikas. Šādi stāsti tagad tiek īpaši izcelti, jo diemžēl tie parādās arvien retāk.

Citā vietā pēc četru stundu darba ēkas gruvešos dzimšanas dienu piedzīvoja kāds vietējais, kurš drupās pavadīja 160 stundas.

Tomēr jau šobrīd cilvēki saprot, ka glābšanas misijas drīz varētu beigties.

Lai gan haotiski, reizēm novēloti, pilsētas Turcijā sasniedz arī palīdzības pakas. Sākumā vajadzēja degvielu, ūdeni, segas, tagad smagāk cietušās apkaimes lūdz pārtiku, higiēnas un medicīnas preces.

Elifa Aglamaza

Golbasi iedzīvotāja

"Tagad mums ir viss nepieciešamais. Daudzas lietas mēs saņēmām no citām humānās palīdzības stacijām. Paldies visiem cilvēkiem, kas to atsūtīja."

Nomaļākos ciemos ir grūtāk. Pirmās palīdzības kravas vietējos sasniedza vien nesen. Šobrīd ir bažas par pajumti skarbajā ziemā.

Dogans Marals

Polatas iedzīvotājs

"Šobrīd atbraukuši mūsu bērni, guļam viņu mašīnā. Naktī ir -22 grādi. Mēģināsim izdzīvot līdz pavasarim."

"Šeit mēs guļam dubļos. Visi kopā – trīs vai četras ģimenes. Nepietiek telšu, tādēļ turamies kopā," teica Polatas iedzīvotāja Zera Kurukafa.

Tomēr vietās, kas cietušas vissmagāk, sēras pārtop par dusmām. Patlaban pārmetumi galvenokārt korumpētu ēku attīstītāju un valdības virzienā.

Traģēdijas brīdī Turcijas glābējus un amatpersonas pārsteidza tās apmēri. Visiem uzreiz palīdzēt nevarēja un papildspēki nāca par vēlu.

Zafers, kurš dzīvo Antakijā, pēdējās dienas pavada pie savas mātes. Viņa ir mirusi. Saspiesta zem tonnām smaga betona. Taču uzreiz pēc zemestrīces Ozkana vēl joprojām bija dzīva un spēja sarunāties ar dēlu. Viņu gan neviens neizglāba tad, viņas līķi nav ieradies atgūt vēl tagad.

Zafers Mahmuts Boncuks

Antakijas iedzīvotājs

"Dieva dēļ, kāds, kuram ir sirdsapziņa, paskatieties uz šo. Viņa šādā stāvoklī ir jau kopš pirmdienas. Viņa nomira otrdien. Pietiek! Kas notiktu, ja tā būtu jūsu paša māte, dārgais Redžep Tajip Erdogan? Kur tu esi? Kur?"

Turcijas prezidents Erdogans centies parādīt, ka notiek sistēmas sakārtošana, atlaižot, aizturot cilvēkus, par šķietamu bezdarbību. Taču daudzi sāk uzdot jautājumus, cik liela atbildība jāuzņemas valstij un tās autoritārajam līderim pašam.