Negribam, lai krievi tiek līdz mūsu ģimenēm – Ukrainas karavīrs TV3 stāsta par smagajām cīņām frontē

Frontes līnija Doneckas apgabalā -Ukrainas reģions, kas jau no 2014. gada ir ukraiņu nesalaužamības un spēka simbols.

Kopš diplomātiskajā frontē sākās sarunas par iespējamu mieru, krievu armija šeit ir tikai pastiprinājusi uzbrukumus. Teju katru diennakti gandrīz 1000 kilometru garajā Donbasa frontē Ukrainas Bruņotie spēki atvaira ap 200 okupantu centienu pārraut ukraiņu aizsardzību.

Vēl pāris mēnešus iepriekš apmākušās debesis kalpoja kā aizsargs iebraukšanai pozīcijās, bet, tehnoloģijām attīstoties, šodien ienaidnieka droni spēj lidot arī šādos apstākļos. Turklāt dubļu vannas, par ko atkusnis pārvērtis Donbasa melnzemi, ir liels izaicinājums ne tikai iebraukt mums, bet arī karavīriem pozīcijās nogādāt lādiņus un pārtiku.

Šī ir artilēristu ekipāža, kas atbalsta savus kājniekus Kostjantiņivkas virzienā. Šis ir otrs smagākais frontes sektors pēc Pokrovskas. Krievu armija joprojām turpina pielikt milzu pūles, lai sagrābtu arī šo nu jau drupās pārvērsto pilsētu un izrautos tālāk uz Kramatorsku un Slovjansku. Karš šeit mainās teju katru dienu, un, ja agrāk artilēristu pozīcijas šķita salīdzinoši tālu no saskarsmes līnijas, tagad tā sauktā pelēkā zona stiepjas pat 20-25 kilometru attālumā no ienaidnieka pozīcijām. Krievu FPV droni šeit ir vairāk nekā putnu debesīs.

"Situācija ir kardināli mainījusies. Mainījusies tādā ziņā, ka ienaidnieka dronu uzbrukumi mūsu pozīcijām ir nepārtraukti, ļoti daudz FPV dronu, kas mums ļoti traucē strādāt. Viņi izlido, atrod aptuveno vietu, no kuras izšāvusi artilērija, pēc tam nosūta uzreiz vairākus trieciendronus vienlaikus – viens drons rāda viņiem bildi no augšas, strādā kā izlūkošanas drons, un tad nāk vienlaikus pat 10 un vairāk FPV dronu pa vienu tehnikas vienību," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilēristu ekipāžas komandieris Arturs Lisenko.

Vaicāts, kā ar tiem cīnīties, viņš saka: "Tikai un vienīgi cenšoties tos notriekt, pretdronu iekārtas uz tiem vairs nestrādā, optiskais kabelis lido tik ilgi, kamēr tu to vai nu nenotrieksi, vai nepārlauzīsi kabeli."

Uz jautājumu, vai jūtams, ka krievi dara visu, lai sasniegtu maksimālus ieguvumus Donbasā, karavīrs atbild: "Jā, protams, arī laikapstākļi ir tādi, ka viņi uzbrūk bez apstājas. Migla, izlūkdroniem grūti ieraudzīt, bet viņi tikai lien un lien uz priekšu. Šaujam… Saka, ir likvidēti, bet tur pēc piecām minūtēm sūta jau nākamo grupu, lielgabala gaļas viņiem ir ļoti daudz."

Diktators Vladimirs Putins jau paziņojis  – ja ukraiņi neatkāpsies no Donbasa labprātīgi, krievi to iekarošot kaujaslaukā. Taču realitātē okupantu armija to nespēj izdarīt jau teju 12 gadu garumā. ASV kara izpētes institūta analītiķu aplēses liecina, ka esošajos tempos, kādos krievu karaspēks šeit virzās uz priekšu, okupantiem Doneckas apgabala pilnīgai okupācijai būs nepieciešami vēl vismaz trīs gadi.

Te frontē, kaut arī noguruši, ukraiņu karavīri atkāpties negrasās. Par šo zemi samaksāta pārāk augsta cena.

Vaicāts, ko domā, dzirdot par miera sarunām, Arturs Lisenko saka: "Ir jau apnikuši. Krievi turpina visus [cenzēts – red.], viņiem ticēt nevar. Kad tuvojas pamiers vai vismaz notiek īstas sarunas par to, frontē mums būtu jāredz, ka kaut kas sāk pieklust. Bet te ir tieši pretēji – kaujas kļūst arvien intensīvākas. Uz mums izdara spiedienu, lai mēs atkāpjamies, bet skaidrs, ka viņi neapstāsies. Mums jau ir bijušas mācības ar citiem "miera līgumiem"."

Arturs pēdējo reizi savu ģimeni redzēja pirms astoņiem mēnešiem, kad bija 10 dienu atvaļinājumā. Kopš tās reizes iespēja uz īsu brīdi izbraukt no pozīcijām bijusi tikai divas reizes – dronu dēļ rotācijas veikt šeit ir teju neiespējami. Vēlme būt mājās, īpaši šajā svētku laikā – šeit ir ikvienam, bet katrs, kurš sargā Donbasu un visu Ukrainu, saprot, par ko viņi cīnās.

Kur ņemt spēku un motivāciju, lai turpinātu? "Kā – kur. Sieva ir mājās, bērns mājās. Es negribu, lai līdz viņiem krievi aiziet. Drīz būs 15 dienu atvaļinājums, varēšu vismaz nedaudz mājās pabūt," saka Arturs.