"Negribētu zīmēt šo bildi tik ļoti melnu." Bijušais ASV diplomāts aicina necelt paniku, ja vēlēšanās uzvar Tramps

Vašingtonā ir arī viena no lielākajām Amerikas latviešu kopienām, un tur dzīvojošie tautieši pauž satraukumu par vēlēšanu iznākumu.

"Man šķiet, ka šīs vēlēšanas ir trakākās vēlēšanas, kādas Amerikā ir bijušas, jo diemžēl – tā nav tikai politika, arī pēc kovida cilvēki ir mainījušies. Amerikāņi vienmēr ir bijuši individuālisti, bet šis individuālisms ir kļuvis mazliet ekstrēms. Individuālisms un "tas, kas man ir svarīgs, ir vissvarīgākais". Cilvēki neprot ieklausīties, negrib ieklausīties, un mums pašlaik ir ļoti saspringta situācija," atzīst Amerikas latviete Aija Celma-Evansa.

Var noprast, ka viņa ar zināmām bažām gaida vēlēšanu iznākumu: "Vienalga, lai kurš kandidāts uzvarētu – tas neatrisinās problēmu. Nebūs tā, ka mums ievēlēs jaunu prezidentu un visas lietas ies uz priekšu. Šis vairs nevar notikt, jo Amerikā ir samilzušas tik daudz dažādu problēmu, kuras atrisināt nevarēja ne šī administrācija… Ja administrācija ir vienas partijas vadībā…, un arī tas drauds – kā mēs turpināsim palīdzēt Ukrainai, kādas būs mūsu prioritātes."

ASV dzīvojošais latvietis Jānis Lazda vērš uzmanību uz vēstures lappusēm: "Atklāti sakot, man to ir grūti saprast. Man šķiet, ka vēsture atkārtojās, un cik ātri mēs aizmirstam to vēsturi… Otrais pasaules karš, un mēs to nesaprotam, cik bīstami tas var būt. Arī mēs aizmirstam, par ko cīnījās iepriekšējā paaudze. Viņi cīnījās, lai būtu tāda pasaule, kur lielāka valsts nevar uzbrukt tikai tāpēc, ka tā ir lielāka, ka koloniālisms nav laba lieta. Tā paaudze vēl nav izmirusi, bet mēs jau esam to aizmirsuši, ka Amerikā to sauc par "greatest generation". Jūs esat aizmirsuši, ko viņi izdarīja mums?"

Viņš turpina: "Es nevaru to saprast, nerunāju tikai no Vašingtonas labā krasta elites. Es nāku no vidienes, mazas pilsētas, tur nav vienmēr bijis viegli, bet tur ir labi cilvēki, kuri tic demokrātijai un grib labu pasaulē, bet kaut kas ir gājis ļoti, ļoti greizi. Redzēsim, kas būs otrdien."

Šīm vēlēšanām ar aizturētu elpu seko visa Eiropa. Jau vairākkārt dzirdēts, ka Eiropa gatavojas ASV kursa maiņai, ja gadījumā uzvarēs Tramps.

Džordža Vašingtona Universitātes profesors un bijušais ASV diplomāts Metjū Boizs sarunā ar TV3 Ziņām norāda, ka šis bijis ļoti intensīvs un kaislībām piepildīts priekšvēlēšanu laiks un atšķirība starp abu kandidātu kampaņām bijusi milzīga.

"Es domāju, piemēram, atšķirībā no daudzām citām lielvarām, piemēram, Krievijas, Ķīnas, mēs iepriekš nezinām rezultātu. Manuprāt, tas ir piemērs tam, kā patiesībā darbojas demokrātija. Nevis, kur rezultāti ir zināmi iepriekš un ir tikai jautājums par to, cik, piemēram, Putins vēlas, lai viņam būtu atbalsts 76% vai 78%," viņš saka.

Komentējot šīs prezidenta vēlēšanas, kas iezīmējušas milzu šķelšanos ASV sabiedrībā, Boizs, saka – tas ir likumsakarīgi, jo ASV šobrīd saskaras ar lielām iekšējām problēmām un sabiedrība nav apmierināta ar esošo valdību.

"Ekonomika un migrācija, nekontrolēta migrācija, nelegālā migrācija. Tā ir milzīga problēma. Liela daļa iedzīvotāju neuzskata, ka viņiem tagad ir labāk nekā pirms četriem gadiem. Inflācija, viss iet uz augšu, plus milzīgais valsts parāds, tas liek cilvēkiem aizdomāties, vai šī ekonomika iet pareizajā virzienā. Patiesībā cilvēki domā un redz, ka tā nav."

Vaicāts par drošības riskiem, kas Trampa ievēlēšanas gadījumā satrauc Austrumeiropas valstis, īpaši kara plosīto Ukrainu, bijušais diplomāts aicina necelt paniku, jo visu drošības interesēs, arī ASV, ir Ukrainas spēja uzvarēt šo karu.

Viņš velta kritiku arī pašreizējā prezidenta Baidena administrācijas virzienā: "Es domāju, ka ir arī jādomā, kas notiks arī, ja Kamala Harisa uzvarēs. Es teiktu, ka viceprezidentes Harisas gadījumā mēs, iespējams, redzēsim nedaudz vairāk "status quo" veida scenāriju. Bet, protams, kāda būs šī ārpolitika, cik tā būs rīcībspējīga, būs atkarīgs arī no tā, kuram būs vairākums Senātā, kuram Pārstāvju palātā. Tas daudz ko ietekmēs, un tas ir ļoti svarīgi."

Boizs turpina: "Es saprotu, ka daudzi eiropieši mīl Baidena administrāciju, bet domāju, ja mēs paskatāmies objektīvi uz to, ko viņa administrācija ir darījusi Ukrainas labā… Baidena administrācija pēdējos divus gadus ir kavējusies ar palīdzību – pārāk maz, pārāk vēlu, un tā tas turpinās arī ar ierobežojumiem Ukrainai izmantot ieročus. Tāpēc es tomēr negribētu zīmēt šo bildi tik ļoti melnu. Jo realitātē būt pie varas parasti ļoti atšķiras no tā, kādi uzskati, paziņojumi tiek pausti kampaņās. Mēs dzīvojam ļoti bīstamā laikā. Ikviens redz Kremļa retoriku – Putinam neinteresē sarunas, ar viņu nevar sarunāties, un tā būs realitāte, ar ko Trampam ievēlēšanas gadījumā arī būs jārēķinās."

Bijušais diplomāts neslēpj, ka Krievija uz šīm vēlēšanām raugās ar lielu interesi un cenšas izmantot katru iespēju, lai iejauktos vēlēšanu procesā – ar mērķi radīt vēl lielāku šķelšanos un neuzticību sabiedrībā: "Mēs redzam, ka Krievija ir mēģinājusi iejaukties, faktiski ir iejaukusies visādos veidos, izplatot informāciju, dezinformāciju, dažāda veida dezinformāciju. Naudas iepludināšana, ziniet, cilvēku finansēšana, kuri nezina, ka viņus finansē Krievija, šāda veida lietas. Šī nav pirmā reize, un viņi to dara visā pasaulē."