"Nenofilmētie kadri ar Ievu Vārnu": Cik tālu ir Harkiva, un kāpēc uz to nebraukt tumsā?

Runājot par Latvijas un Ukrainas izmēru atšķirībām, no Ventspils līdz Zilupei, piemēram, ir jāmēro mazāks attālums nekā no Polijas-Ukrainas robežas līdz galvaspilsētai Kijivai, kas nosacīti atrodas valsts centrā, jeb jānobrauc aptuveni 600 kilometri. Savukārt, lai no Kijivas nonāktu pašos valsts austrumos, jāmēro vēl aptuveni 800 kilometri.

"’To var izdarīt vienā piegājienā, bet jārēķinās – ja no Ļvivas izbrauc pulksten 6 no rīta, Donbasā tu būsi ap pulksten 1 vai 2 naktī,’’ teic Ieva un atzīst – ceļš ir ļoti nogurdinošs.

Viņa arī mudina vislabāk pa Ukrainas ceļiem nepārvietoties naktīs. Viscaur valstij pilsētu tuvumā izveidoti vairāki kontrolposteņi, no kuriem daļa nu jau ir slēgti, taču vietās, kur tie atradušies, joprojām ir saglabājušies dažādi norobežojumi, tostarp lieli betona bluķi. Ceļi nav apgaismoti, tāpēc, braucot tumsā, it īpaši nogurušam, ir grūti savlaicīgi pamanīt pēkšņi priekšā esošos betona "’mūrus’’, kā dēļ nereti redzamas avārijas, tostarp ar bojā gājušajiem. Šī paša iemesla dēļ arī Ukrainas militāristi iesaka labāk pārvietoties dienas gaišajā laikā.

Paturpinot par pārvietošanās no pilsētas uz pilsētu, Ukrainā joprojām iespējams aizbraukt teju uz jebkuru apgabalu, arī pie pašas frontes, tiesa, ne visiem tas varētu būt ļauts. Tā, piemēram, var aizbraukt gan uz Harkivu, gan Hersonu, taču Ieva uz otro neieteiktu doties. "’Hersonā notiek nemitīgas bombardēšanas un citas apšaudes ar visa veida artilēriju. Lai arī pilsēta ir atbrīvota, krievu pozīcijas atrodas [turpat] otrpus Dņepras upei,’’ pastāsta žurnāliste.

Jāņem vērā, ka, tuvojoties kaujās ierautajiem valsts apgabaliem, arvien biežāk novērojami jau pieminētie kontrolposteņi. Tajos strādā aptuveni pieci seši Ukrainas militāristi ar ieročiem un policisti, kas pārbauda katra braucēja dokumentus un vaicā pēc braukšanas mērķa. Tāpat dokumenti un automašīnas numurs var tik nofotografēti. Militāristi arī var pārbaudīt pašu automašīnu, prasīt atvērt bagāžnieku un palūgt telefonu, kur meklē Krievijas numurus, jo šādā veidā mēģina laikus atklāt krievu kolaborantus.

Kontrolpunktos izvietoti smilšu maisu krāvumi, prettanku eži, milzīgas betona plāksnes, lieli krāvumi no munīciju kastēm un izveidoti ierakumi. Ieva atzīst, ka vien ap Hersonu, kas jau ir dziļi Ukrainā, sāc izjust, ka valstī notiek karš.

"’Neviens nav dusmīgs vai agresīvs. (..) Ja jūt, ka [Krievija] gatavojas smagiem uzbrukumiem, tālāk var arī nelaist,’’ teic TV3 Ziņu žurnāliste.

Seko podkāstam arī populārākajās straumēšanas vietnēs – Spotify, Apple Podcasts.