No Krievijas pašreizējā ģeopolitiskajā krīzē izskan pretrunīgi vēstījumi
Pašreizējā ģeopolitiskajā krīzē no Krievijas izskanējuši pretrunīgi vēstījumi – no vienas puses, Maskava paziņojusi par daļas pie Ukrainas robežām izvietotā karaspēka atvilkšanu, bet, no otras puses, Krievijas parlaments aicina prezidentu Vladimiru Putinu atzīt patlaban okupētas Ukrainas teritorijas par neatkarīgām valstīm, vēsta TV3 Ziņas.
Krievija izvirzījusi utopiskus ultimātus Rietumu valstīm par NATO ietekmi Austrumeiropā un pie Ukrainas robežām no dažādām pusēm sapulcējusi milzīgu karaspēku. Bažas par potenciālu iebrukumu kaimiņvalstī pēdējos mēnešos izraisījušas starptautisku ģeopolitisku krīzi. Rietumu valstis satraukušās, ka militārā ofensīva varētu sākties jau šonedēļ. Un ir piedraudēts Kremlim ar gigantiskām sankcijām, ja kaut kas tāds notiks.
Maskava otrdien, 15. februārī, paziņojusi, ka atvelk daļu karaspēka, kas atrodas pie Ukrainas robežām.
"Rietumu un Dienvidu militāro apgabalu vienības, kas pabeigušas savas misijas, jau ir sākušas tehnikas iekraušanu dzelzceļa un autotransportā un šodien sāks pārvietoties uz saviem garnizoniem."
It kā cerību stariņš saspīlētās situācijas nomierināšanā, taču tajā pašā laikā šodien cits solis pilnīgi pretējā virzienā. Krievijas parlaments šodien pieņēma deklarāciju ar aicinājumu prezidentam Vladimiram Putinam atzīt par neatkarīgām Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos. Savulaik līdzīga neatkarības atzīšana no Krievijas puses ievadīja Krimas nelikumīgo sagrābšanu.
Ukrainas ārlietu ministrs šodien uzsvēra, ka par Doņecku un Luhansku pozīcijai ir nemainīga – Krievijas parlamenta piedāvātais solis nozīmētu Maskavas izstāšanos no Minskas vienošanās, uz kuras pamata jau pirms vairākiem gadiem pausta apņēmība risināt konfliktu Ukrainas austrumos. Arī par Krievijas paziņojumu saistībā ar spēku atvilkšanu Kijeva ir piesardzīga.
"Krievija pastāvīgi nāk klajā ar dažādiem paziņojumiem. Mums ir savs likums – mēs neticēsim, kad dzirdēsim, mēs ticēsim, kad redzēsim. Kad redzēsim spēku atvilkšanu, tikai tad ticēsim deeskalācijai."
Līdzīga pozīcija patlaban arī NATO, kuras vadība akcentē, – neatkarīgi no Maskavas paziņojuma par spēku atvilkšanu joprojām Krievija izkārtojusies tā, lai no jauna varētu uzbrukt Ukrainai.
"No Maskavas ir signāli, ka diplomātijai jāturpinās. Tas dod pamatu piesardzīgam optimismam, taču pagaidām uz vietas neesam redzējuši nekādas deeskalācijas pazīmes. Krievija savilkusi kaujai gatavu karaspēku ap Ukrainu – kaut kas tāds nav pieredzēts kopš aukstā kara."
NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka Krievijai joprojām ir laiks atkāpties no kraujas malas, beigt gatavoties karam un meklēt miermīlīgu risinājumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
