No nākamā gada Lietuvas pilsētās ieviesīs zemo emisiju zonas

Pērnā gada jūnijā Lietuvas valdība apstiprināja Nacionālo klimata pārmaiņu vadības programmu, kas nosaka īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus un uzdevumus atsevišķām nozarēm. Viens no plānotajiem transporta nozares mērķiem ir samazināta gaisa piesārņojuma zonu ieviešana Lietuvas pilsētās. Zonu ieviešanai jānotiek līdz 2023. gadam, vēsta "tv3.lt".

Kā Lietuvas lielākās pilsētas gatavojas pārmaiņām?

Viļņa iecerējusi lēmumu par konkrētām ierobežojumu zonām pieņemt tuvākajā laikā. "Viļņas pilsētas pašvaldība apsver un plāno tuvākajā laikā izveidot piesārņojuma emisiju zonu(-as). Šobrīd tiek apkopota informācija un izskatītas iespējas. Domes lēmumi tiks sagatavoti un pieņemti pēc speciālistu slēdzienu un ierosinājumu saņemšanas," "tv3.lt" sacījis Viļņas Satiksmes organizēšanas nodaļas vadītājs Rimantas Baravukas.

Kauņas pašvaldības administrācijas Transporta un satiksmes vadības departamenta vadītājs Martinas Matusevičius "tv3.lt" norādījis, ka samazinātu emisiju zona pilsētā izvēlēta kā veids ilgtspējīgas mobilitātes attīstībai pilsētā. "Vēlamies mudināt iedzīvotājus izvēlēties dabai un veselībai draudzīgākus pārvietošanās veidus: iet ar kājām, braukt ar velosipēdu vai skrejriteni."

Pārmaiņas pilsētā tiks īstenotas divos posmos. Izmēģinājuma posms tiks ieviests jau tuvākajā laikā, tas ilgs līdz 2023. gadam un ietvers satiksmes ierobežojumus Kauņas vecpilsētā. Savukārt otrs mērķis ir līdz 2030. gadam ieviest emisiju ierobežojumus visā Kauņas centrālajā daļā.

"Pie [pilsētas centrālās daļas] ieejām tiktu uzstādītas viedās kameras, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu zonā un izbraukšanu no tās. Tās skenētu numura zīmes un novērtētu, vai transportlīdzeklis atbilst emisiju prasībām. Ja tiks konstatēta neatbilstība, transportlīdzeklis tiks aplikts ar nodokli par iebraukšanu zemās emisijas zonā," "tv3.lt" skaidrojis Matusevičius.

Savukārt ostas pilsēta Klaipēda cer samazināt emisiju daudzumu, paaugstinot samaksu par stāvvietu izmantošanu – pilsētas centrālajā daļā maksa jau ir palielināta. Tāpat, kā "tv3.lt" norādījis pašvaldības administrācijas Transporta nodaļas vadītājs Rimantas Mockus, Klaipēdas vecpilsētā šobrīd notiek labiekārtošanas un atjaunošanas darbi, pēc kuru pabeigšanas šī pilsētas daļa būs vairāk piemērota gājējiem un velosipēdistiem nevis automašīnām. Dažas ielas, ļoti iespējams, varētu kļūt tikai par gājēju ielām.

Klaipēda negrasās pilnībā aizliegt automašīnu iebraukšanu pilsētas centrā, bet gan cer veicināt pārvietošanos ar kājām vai velosipēdiem, uzlabojot pilsētas infrastruktūru un palielinot nodevu. Vienlaikus Mockus neizslēdz iespēju, ka, piemēram, Klaipēdas vecpilsētā turpmāk varēs iebraukt tikai ar elektroauto.

Līdz 2045. gadam plāno pilnībā izskaust ar benzīnu vai dīzeli darbināmus auto

Tiesa, samazinātu emisiju zonas pilsētās vēl ir tikai ziediņi, salīdzinot ar tiem pasākumiem, kurus Lietuva iecerējusi ieviest nākotnē. Vides ministrija paredzējusi, ka tuvāko desmit gadu laikā jeb līdz 2030. gadam elektroauto un zemas emisijas transportlīdzekļi veidos pusi no visiem transportlīdzekļiem valstī.

Tāpat paredzēts, ka par 50 procentiem tiks samazināts ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmo auto skaits pilsētās, bet pēc 20 gadiem šādām automašīnām būs jāpazūd pavisam. Ministrijas plāns paredz, ka no 2030. gada 1. janvāra Lietuvā vairs netiks reģistrēti N1 klases transportlīdzekļi ar iekšdedzes dzinējiem, izņemot ar alternatīvo degvielu darbināmos.

Vistālākais un ambiciozākais valsts mērķis ir līdz 2045. gadam panākt to, lai satiksmē nepiedalītos neviens transportlīdzeklis, kas izmanto fosilo kurināmo.