No NATO nevienu izslēgt nevar; izstāties var tikai pēc brīvprātības principa
Turpinoties domstarpībām ASV un Eiropas sabiedroto attiecībās, ziņu aģentūra "Reuters" šodien publicēja nopludinātu iekšējo dokumentu no ASV aizsardzības ministrijas, kurā aprakstīts tas, kā Donalda Trampa administrācija varētu sodīt tos NATO sabiedrotos, kuri atteikušies palīdzēt karā pret Irānu. Tostarp šajā sarakstē izskanējis, ka ASV apsvērušas iespēju apturēt Spānijas dalību aliansē.
ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt asi kritizējis NATO sabiedrotos Eiropā par atteikšanos iesaistīties Tuvo Austrumu karā, ko viņš uzskata par nodevību. Visaktīvāk pret karu iestājusies Spānija, kas amerikāņu gaisa spēkiem arī aizliegusi izmantot bāzes savā teritorijā un gaisa telpu pārlidojumiem uz karadarbības zonu.
Nopludinātajā Pentagona e-pasta vēstulē ASV apsvērušas iespēju Spāniju par to sodīt, apturot šīs valsts dalību NATO. Spānijas premjers šodien atteicās komentēt nopludinātā dokumenta saturu, taču uzsvēra, ka viņa valsts ir uzticama NATO sabiedrotā.
"Mēs nestrādājam, balstoties e-pastos, mēs strādājam, balstoties oficiālos dokumentos un nostājā, kas šajā gadījumā ir ASV valdības ziņā. Spānijas valdības pozīcija ir skaidra – absolūta sadarbība ar sabiedrotajiem, bet vienmēr starptautisko tiesību robežās."
Tikmēr NATO amatpersonas vērš uzmanību, ka alianses dibināšanas līgums nemaz neparedz iespēju kādu dalībvalsti izslēgt vai apturēt tās darbību. No NATO iespējams izstāties brīvprātīgi, par to brīdinot gadu iepriekš.
Karadarbība Irānā palielinājusi spriedzi aliansē, ko Tramps nosaucis par "papīra tīģeri" un atkārtoti draudējis ar ASV izstāšanos no NATO. Polijas premjers Donalds Tusks britu laikrakstā "Financial Times" paudis šaubas, vai ASV pildītu savas saistības un nāktu palīgā, ja Krievija iebruktu NATO austrumu flangā. Tusks izteicies, ka Krievija uzbrukums NATO varētu būt gaidāms drīzāk mēnešu, nevis gadu laika.
Un Polijas premjers mudina Eiropas Savienību kļūt arī par militāru aliansi. Kā pašiem stiprināt savu drošību, ir viens no tematiem, kam šodien bija pievērsta uzmanība Eiropas līderu samitā Kiprā, ko akcentēja arī premjere Evika Siliņa.
"Latvijai ir svarīgi, lai mēs paši atrastu risinājumus drošības jomā. Ņemot vērā visus ģeopolitiskos notikumus, es uzskatu, ka Eiropas drošība ir jānostiprina vēl vairāk. Ir labi, ka mēs jau daudz esam sasnieguši, taču ir svarīgi, lai arī Eiropas Savienībai būtu savas aizsardzības spējas."
Reaģējot uz nopludināto vēstuli, Itālijas premjere Džordžija Meloni aicinājusi NATO sabiedrotos turēties kopā, lai stiprinātu aliansi. Bet Vācija uzsvērusi, ka Spānijas dalība aliansē nav apšaubāma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
