Noslēdzas iespēja pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam Lielbritānijā; kādas var būt sekas reģistrēties nepaguvušajiem?
Lielbritānijā 30. jūnija vakarā noslēdzas iespēja pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam tiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri valstī palikuši dzīvot arī pēc "Brexit", vēsta TV3 Ziņas.
Tas nozīmē, ka potenciāli jau rīt, 1. jūlijā, cilvēki, kuri nebūs paspējuši reģistrēties, var zaudēt savas līdzšinējās tiesības Britu salās.
Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības pārtrauc brīvo kustību. Zūd arī ES pilsoņu tiesības strādāt un uzturēties Lielbritānijā, ja nav nokārtots pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
Pieteikuma iesniegšana nav sarežģīta, to jau ir paveikuši 5,6 miljoni cilvēku. Līdz šim gan vēl 400 000 pieteikumu iekrājušies un rindas kārtībā gaida izskatīšanu. Tomēr pastāv nezināmais lielums – tūkstoši, iespējams, desmiti tūkstoši cilvēku, kuri pieteikumu nav iesnieguši.
"Šodien noslēdzas pieteikšanās logs – tas paziņots jau sen. Cilvēkiem bijis daudz laika pieteikties. Man nav šaubu, ka tie, kuru pieteikumi gaida rindā, tiks izskatīti, tas jau notiek, un sistēma turpina darbu."
Eksperti Lielbritānijā ir vienisprātis, ka jau 2021. gada 1. jūlijā no rīta valstī būs cilvēki, kas pirmo reizi uzzinās vai pat neapjautīs, ka viņiem vairs nav tiesību atrasties Lielbritānijā. Izteiktas bažas par bērnu statusu – vecāki var neapjaust, kādi noteikumi attiecas uz atvasēm.
"Mēs saņemam vēstis no daudziem neaizsargātiem iedzīvotājiem. Piemēram, veciem cilvēkiem, kuri nesaprot, vai viņiem vajag pieteikties. No vecākiem, kuri uzskata, ka viņu pašu statusu pārmantojuši bērni – taču tā tas nav," "The 3 Million" aktīviste Lara Parizoto.
Šai cilvēku grupai, kas mērāma tūkstošos, par pārsteigumu var kļūt vizīte kādā valsts iestādē vai pat ārsta kabinetā, saņemot patlaban svarīgo Covid-19 vakcīnu, – var izrādīties, ka viņiem nemaz nav tiesību palikt valstī.
Pieteikšanās šai shēmai ir aktuāla arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā. No līdz šim saņemtajiem pieteikumiem lielākā daļa – teju viens miljons – ir no Polijas pilsoņiem.
"Man viss ir kārtībā. Tādi ir valsts noteikumi, man ar to nekādu problēmu nav."
"Pieteikties bija viegli, tas neprasīja daudz laika. Es neredzēju nekādu problēmu to izdarīt," saka Lielbritānijas iedzīvotājs Kaspers Adamus.
Britu parlamentā opozīcija lūdz termiņu pagarināt vai pat atcelt.
"Vai valdība spers pareizo soli un atcels šo termiņu, iedarbinot automātisku pastāvīgā iedzīvotāja statusu? Vai arī mēs šo premjeru atcerēsimies ar ziņām par deportētiem ārstiem, strādniekiem, skolotājiem un citiem, kuri šeit izveidojuši savas mājas?" retoriski vaicāja Skotu Nacionālās partijas līderis Lielbritānijas parlamentā Īans Blekfords.
"Aplūkojot statistiku, ir skaidrs, ka šī programma ir veiksmīga. Liels skaits cilvēku ir pieteikušies. Termiņam bijuši vairāki pagarinājumi, šobrīd jau pagājuši pieci gadi kopš "Brexit". Mēs esam finansējuši 72 organizācijas, kas palīdz atbalstīt ES pilsoņus, kuriem vajadzīga palīdzība ar pieteikumiem."
Imigrācijas ministrijā akcentē, ka individuāli izskatīs lietas par cilvēkiem, kas nav pieteikušies, un pastāv iemesli, kādēļ tiek pieļauti kavējumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
