Noslēgusies valsts vēsturē lielākā repatriācijas operācija; atgriezties vēlas arī emigrējušie latvieši
No piektdienas regulāri Latvijas valstspiederīgo atgriešanas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas. Tas nozīmē, ka valsts vēsturē lielākā repatriācijas operācija ir noslēgusies. Kas notiks ar joprojām ārvalstīs iestrēgušajiem mūsu iedzīvotājiem un, kā noritēja iedzīvotāju atgriešana?
Kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas un pasažieru pārvadājumu apturēšanas – ārlietu ministrija veikusi 21 reisu no kopumā astoņām valstīm. Divu nedēļu laikā uz Latvija atpakaļ atvesti 2276 cilvēki. Taču šajos skaitļos neietilps tie cilvēki, kas dzimtenē atgriezušies ar prāmjiem un, izmantojot tranzītā kaimiņvalstis.
"Pēc 30. marta mēs jaunus reisus neplānosim, veselības aprūpes noslodzes dēļ, gan arī tāpēc, ka tie kuri bija pieteikušies sākotnēji, lielākā daļa ir tikusi [atpakaļ], bet ir skaidrs, ka mums būs jāstrādā vēl ar diezgan lielu cilvēku grupu. Cilvēku, kuri nav paspējuši atgriezties pamatā ir Āzijā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā, daudz mazāk no Āfrikas. Mēs šiem cilvēkiem centīsimies palīdzēt nodrošināt palīdzību citās ES valstīs un tad, lai atgrieztos Latvijā," teic ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs arī norādīja, ka šobrīd ir arī cilvēki kas sākumā teica, ka paliks ārzemēs, bet saprotot, ka ārkārtas situācija ieilgs, sāk domāt par braukšanu mājās. Vienlaikus Ārlietu ministrijas palīdzību lūdz arī uz uz ārvalstīm jau labu laiku emigrējušie latvieši, kas pandēmijas dēļ zaudējuši darbu ārzemēs.
"Tik plašu operāciju mēs nebijām plānojuši. Ir cilvēki, kas tagad sāk reģistrēties konsulārajā reģistrā un tas ir būtiski pēdējās dienās. Tie ir cilvēki ar pastāvīgo dzīves vietu Lielbritānijā, Vācijā, kas tagad vēlās atgriezties mājās. Es gribētu teikt – mēs valdībā spriedīsim ko darīt. Tā jau vairs nav repatriācija, bet gan reemigrācija. Pagaidām aicinām cilvēkus, kuriem ir dzīvesvieta tomēr palikt un pagaidīt ārkārtas situācijas beigas – un tad mēs skatīsimies kā palīdzēt."
Ministrs atzina, ka šī operācija devusi arī savas mācības: "Kad šis ārprāts beigsies, kad atkal varēs ceļot, lūdzu, reģistrējieties vienalga uz cik ilgu laiku jūs braucat. Mums arī bija divas situācijas gan Liepājā, gan Rīgā, kas notiek ar šiem cilvēkiem, kad viņi nolaižas jeb atgriežas. Ārlietu ministrija nevar organizēt ne busus ne reisus – mūsu galvenā "galvassāpe" ir kas ir notiek ārpus valsts. Vēl jau nekas nav beidzies. Pat tad ja ārkārtas stāvoklis beigsies, mums būs jādomā par to kā uzlabot šīs procedūras. Bet es domāju, ka no mūsu puses mēs izdarījām maksimālo ko mēs varējām izdarīt un darbs vēl turpināsies."
Ārlietu ministrs vienlaikus ārvalstīs iesprūdušos aicina būt saprotošiem, transporta organizācija nav viegla, bet ministrija turpinās darbu, lai palīdzētu atgriezties valstpiederīgajiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
