Smagākās un asiņainākās kaujas joprojām saglabājas pie Bahmutas, kur Krievija koncentrē lielus cilvēkresursus un tehniku, bet Ukrainas spēki pamazām virzās uz priekšu. Kā TV3 Ziņu filmēšanas grupai apliecina Ukrainas artilēristi, kopš jūnijā sāktajām pretuzbrukuma darbībām izdevies atgūt 40 kvadrātkilometrus teritorijas Bahmutas virzienā.
Bahumutas virziens. Ienaidnieka pozīcijas no šīs vietas atrodas aptuveni 15 līdz 20 kilometru attālumā. Šī ir 56. mehanizētās brigādes artilēristu vienības bāzes vieta. Te ir mazāka iespēja nokļūt ienaidnieka izlūkošanas dronu redzeslokā. Kad saņemtas mērķa koordinātas, karavīri izbrauc tuvāk kontakta līnijai un izpilda uzdevumus. Tāpat arī šodien.
Saņemts mērķis – iebrucēju kājnieku koncentrācijas vieta pie Bahmutas.
Padomju laiku reaktīvās raķešu sistēmas "GRAD" okupanti medī nepārtraukti, līdz ar to uzdevuma veikšanai atvēlētais ir laiks aptuveni 15 minūtes. Pēc tam uzreiz jāpazūd no uguns pozīcijām.
Dažkārt šādā situācijā slēptuvē nākas sēdēt stundām. Šoreiz, par laimi, izdevās laikus aizbraukt un ienaidnieka drons nepaspēja nodot koordinātas okupantu artilērijai. Puiši atgriežas – uzdevums bijis veiksmīgs.
Ukrainas Bruņoto spēku 56. mehanizētās kājnieku brigādes karavīrs Jaroslavs stāsta, ka viņu uzdevums ir atbalstīt kājniekus, bet ne tikai.
"Visus atbalstām – kuri sauc pēc palīdzības, tos atbalstām. Kādu mērķi atsūta – uz to strādājam. Tagad bija dzīvais spēks – vieta, kur viņi sapulcējušies. Atstrādājām, viss labi! Paldies Dievam! Problēmas sagādā viņu kamikadzes droni. Tie drusku traucē strādāt. Mēs izbraucam, saņemam ziņu no komandiera, ka ir gaisā ienaidnieka drons, tad mēs paslēpjamies, nogaidām," saka Jaroslavs.
Vaicāts, kāda šobrīd ir situācija šajā virzienā, viņš atbild: "Tas, ko es redzu, pārsvars ir mūsu pusē, salīdzinot ar to, kā bija – viņiem nākas pamest savas pozīcijas. Mēs redzam, ka mūsējie iet uzbrukumā, mēs viņiem palīdzam. Jā, lēnām, bet pa simtu, diviem simtiem metru kustamies uz priekšu."
Bahmutas virziens jau ilgstoši ir frontes posms, kur notiek smagākās un asiņainākās kaujas par Ukrainu. Karavīri neslēpj, – krievi šeit koncentrējuši lielu dzīvā spēka krājumus un savus cilvēkus kaujā turpina mest kā lielgabala gaļu.
Vaicāts, cik raķešu aizsūtītas, Ukrainas Bruņoto spēku 56. mehanizētās kājnieku brigādes karavīrs Maksims TV3 Ziņām saka: "14 "dāvanas", ceru, ka visiem pietika. Sajūtas ir, ka viņiem tur kāda sivēnmāte dzemdē visu laiku. Viņi tikai lien un lien. Grib sagrābt mūs, mūsu valsti. Bet, paldies Dievam, tas neizdodas. Mēs darām visu, lai tas nenotiktu. Viņu taktika ir izdedzinātas zemes taktika. Mana dzimtā pilsēta bija okupēta kara sākumā – Hersonas apgabalā. Tur bija manu vecāku māja – tur nekas vairs nav palicis pāri. Tāda ir viņu taktika."
Savukārt, raksturojot, ko jūt karavīrs, kad redz no okupantiem atbrīvotās vietas un tur atstāto postu, karavīrs saka: "Tukšums, nav saprotams, kāpēc viņi to dara. Viņu valstī labi dzīvo tikai Maskavā un Pēterburgā. Citur ir bedre. Viņi atbrauc šeit – ierauga, ka mums ciemā, kur ir piecas mājas, uz stabiem ir saules paneļi ielu apgaismojumam – viņi nesaprot, kas tas ir. Lielākā daļa no viņiem nezina, kas ir civilizācija. Cilvēki dzīvo, būvē, lai būtu viss labi. Mani vecāki darīja visu, lai man būtu labi. Es cenšos darīt visu, lai maniem bērniem būtu labi. Tad atnāk viens Vaņka, visu to grib atņemt, nopostīt. Ir dusmas, naids…"
