Okupantu trieciens iznīcina ukraiņu pāra māju tieši pirms kāzām. Bet tas neattur no precībām

Kāzu priekšvakarā Ludmila izgludināja savu smalki izšūto kāzu kleitu, izklāja baltus tilla svārkus un vīra tradicionāli izšūto kreklu, pēc tam pakāra tos uz guļamistabas durvīm.

Bija pagājis ilgs laiks, līdz līgavainim Leonīdam Rižakam izdevās atgriezties no frontes līnijas Ukrainas austrumos. Leonīds ir Ukrainas karavīrs, kurš dien Pokrovskas apkārtnē. Pēc ilga laika frontes līnijā viņš pirms pusotras nedēļas ieradās Kijivā ilgi gaidītā atvaļinājumā. Tieši tad Ukrainas galvaspilsētā gandrīz nepārtraukti bija dzirdamas gaisa trauksmes sirēnas un notika uzbrukumi.

Sešas dienas pēc kārtas pāris devās uz dzimtsarakstu nodaļu, taču pastāvīgo gaisa trauksmju dēļ nevarēja iesniegt dokumentus.

Kad tas beidzot izdevās, viņiem tika noteikts laulību datums – 8. septembris. Neviens nevarēja paredzēt, ka tieši tajā dienā viņu dzīvoklis okupantu triecienā tiks smagi bojāts.

Kamēr pāris gulēja savās mājās, Krievijas trieciens trāpīja noliktavai pretējā ielas pusē. Sprādziena vilnis satricināja dzīvokli, okupantu terors jau atkal apdraudēja kāzu norisi, kas bija plānotas otrdienas rītā.

Ludmila un Leonīds pamodās no trieciena viļņa, kas izsita dzīvokļa logus un izmētāja mēbeles. Pie loga karājās gabalos saplēsts aizkars.

Pēc sprādziena džinkstēja ausis, un vienīgā doma bija par iespējamu otro triecienu. Viņi kopā ar Ludmilas sešus gadus veco meitu un divām jūrascūciņām devās uz patvertni, taču bez kaķa, kurš bija nobijies paslēpies un nebija atrodams.

Viņiem paveicās. Kad notika otrais trieciens, viņi jau atradās drošībā.

Drīz pēc tam pāris meklēja savus kāzu tērpus drupu kaudzē. Ludmilai nācās izvilkt svārkus no gruvešiem un nokratīt no tiem stikla lauskas.

Jāpiebilst, ka otrdienas nakts trieciens notika neilgi pēc ASV sūtņu vizītes Ukrainā svētdien, kuras laikā Krievijas uzbrukumi bija kļuvuši retāki. Pēc tam uzbrukumi atsākās ar droniem un raķetēm. Kijivā sprādzieni nakts laikā bija dzirdami gandrīz piecas stundas. Triecieni turpinājās arī otrdien dienas laikā.

Lasi arī: Pēc vizītēm Maskavā un Kijivā ASV sūtnis Vitkofs ziņo par būtisku progresu ceļā uz mieru

Tāpat kā daudzi citi Kijivas iedzīvotāji, arī Ludmila un Leonīds uzsver: uzbrukumi neizjauks viņu dzīvi, un turpina gatavoties kāzām.

"Vismaz pagaidām man ir tiesības būt laimīgai. Gan man, gan viņam," sacīja līgava.

Abi iepazinās pirms trim gadiem caur kopīgiem draugiem. Tobrīd neviens no viņiem nemeklēja nopietnas attiecības. Abiem bija bērni no iepriekšējām laulībām.

Taču draudzība kļuva arvien ciešāka. Ludmila atbalstīja Leonīdu viņa dienesta laikā frontē, un pamazām attiecības pārauga mīlestībā.

Galu galā abi uzvilka kāzu tērpus un devās uz dzimtsarakstu nodaļu. Mājas pagalms pēc trieciena izskatījās gandrīz apokaliptiski. Aiz koša bērnu rotaļu laukuma debesīs cēlās melnu dūmu stabi.

Kaimiņi, kas vāca gruvešus, apsveica pāri. Uz to Ludmila atbildēja: "Mums visiem ir ko svinēt, jo mēs izdzīvojām."

Pāris dzimtsarakstu nodaļā ieradās laikā, plkst. 10.40.

Leonīds bija ģērbies tradicionālā ukraiņu izšūtā kreklā jeb višivankā, kura raksti saskanēja ar Ludmilas kleitas rotājumiem.

Klasisko melno uzvalka bikšu vietā viņš valkāja armijas bikses, jo uzvalka bikses nebija izdevies izrakt no gruvešiem. Tā paša iemesla dēļ viņš bija uzvilcis melnas sporta kurpes ar koši dzeltenām zolēm un šņorēm.

Ludmilas baltajā tilla pārklājā bija redzami mazi caurumiņi, kas radās, velkot to ārā no gruvešiem un stikla lauskām.

Neilgi pēc ierašanās atskanēja sirēna. Bija sācies vēl viens uzbrukums, un drošības apsvērumu dēļ dzimtsarakstu nodaļa tika slēgta. Pāris gaidīja pagalmā, nezinot, cik ilgi trauksme turpināsies.

Tuvumā dārdēja sprādzieni, jo triecieni skāra apkārtējos rajonus un izcēlās ugunsgrēki.

Pagāja gandrīz trīs stundas, līdz trauksme beidzās, un pāris steidzās atpakaļ ēkā. Dažus mirkļus vēlāk abi kļuva par vīru un sievu, par spīti visam.