Otrdien pēc Stoltenberga tikšanās ar Baidenu varētu būt lielāka skaidrība par NATO piedāvājumu Ukrainai

Šajās dienās Viļņu apmeklē visai augsta līmenņa valstu vadītāji, amatpersonas. Tamdēļ Lietuvā ir atjaunota robežkontrole, kā arī pārbaudīti dokumenti un amatpersonas. Viļņā šajās dienās slēgta satiksme, sarežģītākā kustība ir izstāžu hallē, kur notiks samits – tam apkārt slēgta satiksme. Rīt šeit uzņems 48 ārvalstu delegācijas, 2,5 tūkstošus amatpersonu. Lai sagatavotos NATO samitam, Viļņā ir veikti atsevišķi būvdarbi ap lidostu, lai tā spētu uzņemt ārvalstu lidmašīnas. Par aizsardzību rūpēsies, "Patriot", Spānijas vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma NASAMS, kā arī drošībai ir norīkoti gandrīz 12 000 drošībnieku.

Baltijas valstu amatpersonas pirms samita izteikušas, ka sagaida konkrētus lēmums, atskaiti par Madridē pieņemto, NATO austrumu flanga stiprināšanu. Tāpat jautājums par aizsardzības budžeta palielināšanu. Stoltenbergs izteicies, ka samits Ukrainu padarīs spēcīgāku, gaidāmi lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu.

Jenss Stoltenbergs

NATO ģenerālsekretārs

"Šonedēļ NATO samitā mēs stiprināsim mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas, tostarp ar lielākiem ieguldījumiem. Mēs pastiprināsim atbalstu Ukrainai un tuvināsim Ukrainu NATO. Un mēs vēl ciešāk sadarbosimies ar partneriem, lai atbalstītu noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Pēdējo reizi es biju šeit Lietuvā pirms divām nedēļām. Mēs tikāmies ar Lietuvas un Vācijas karavīriem, kas piedalās mācībās, demonstrējot mūsu spēju pastiprināt NATO klātbūtni Lietuvā līdz brigādes lielumam."

Varētu būt gaidāmi arī skaidri paziņojumi par to, kas tad īsti būs nolemts, piemēram, attiecībā uz Ukrainas dalības jautājumu. No samita darba kārtības izriet, ka jautājumu jau rīt šis jautājums divpusējās tikšanās laikā šo jautājumu pārrunās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ASV prezidents Džo Baidens. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Viļņā ierodas trešdien, 12. jūlijā.

Kā norādījis Stoltenbergs, joprojām norit diskusijas par to, "ko likt Zelenskim galdā" jeb kāds būs piedāvājums Ukrainai. Ukraina sagaida konkrētu ceļakarti tās uzņemšanai aliansē. Izskan arī dažādi varianti, tostarp par drošības garantijām, taču tās pagaidām nav taustāmas un skaidras. Otrdien, 11. jūlijā, pēc Stolteberga tikšanās ar Baidenu būs lielāka skaidrība par to, ko iepriekš minētajā kontekstā sagaidīt.

Jau ziņots, ka dienu pirms NATO samita Viļņā, kurā tiks apspriesta arī Zviedrijas pievienošanās aliansei, Stokholmas kandidatūru bloķējošā Turcija izvirzījusi negaidītu ultimātu – Turcijas prezidents Erdogans paziņojis, ka saista zaļās gaismas došanu Zviedrijai ar Briseles atļauju turpināt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ankaras pieteikums par pievienošanos Eiropas valstu saimei jau gadiem ir iesaldēts. Sarunas tika sāktas 2005. gadā, taču kopš tā laika Turcija slīdējusi dziļāk autoritārismā, Erdoganam pievelkot grožus medijiem un neatkarīgām institūcijām.

Sākotnēji Turcija noraidīja Zviedrijas pieteikumu NATO, uzsverot, ka valsts dod patvērumu Kurdu teroristu grupējumiem un izrāda necieņu, ļaujot protesta akcijās dedzināt Korānu. Par Zviedrijas kandidatūru nav nobalsojusi arī Ungārija, taču Budapešta uzsver, ka to darīs tikai pēc pozitīva signāla no Turcijas.