Pie Vācijas vēstniecības Rīgā pacelts arī Ukrainas karogs, taču ne vienmēr aizvadītā gada laikā ar vāciešiem bijis vienkārši. Vēl pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā, kad daudzās valstis jau organizēja vai vismaz domāja par tāda kārtīgāka bruņojuma piegādi Ukrainai, Berlīne paziņoja, ka uz šo valstij, kuras bruņoto spēku sastāvs mērāms simtos tūkstošu, nosūtīs 5000 ķiveru. No Kijivas jau izskanēja ironisks jautājums "Vai nākamos piegādāšot spilvenus?".
Nesenāk varam atcerēties ņemšanos ap vācu ražojuma tanku "Leopard" piegādēm Ukrainai. Par to jau joko, ka Vācija beigu beigās izdarīs, ko no tās sagaida, bet sākumā vācieši kādu laiciņu jākaunina. Šī ir valsts ar sarežģītu vēsturi, iekšēji sašķelta. Tur pārmaiņas notiek, bet ne uzreiz, vērtē Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs.
To apliecinot arī pēdējās dienās Vācijā notikušās publiskās akcijas. Vieni atnākuši Ukrainas atbalstam, citi – it kā par mieru, bet ar Kremļa interesēm atbilstošiem vēstījumiem.
"Redzam arī lielas Krievijas spiegu tīkla darbības Vācijā. Nesenais gadījums, kad savā ziņā pat valsts apvērsums novērsts. Nekas nav mierīgi arī pašā Vācijā. Ir pārmaiņas. Tas varbūt nav tik straujas, cik mēs vēlētos, bet tās tomēr ir."
Šodien aprit tieši gads kopš Vācijas kanclera Olafa Šolca slavenās "Zeitenwende" uzrunas kara pirmajās dienās – šo vārdu varētu tulkot kā vēsturisku pagrieziena punktu. Tolaik solīta Vācijas bruņošanās un lielākas lomas spēlēšana reģionālajos drošības jautājumos. Šodien Rīgā tam veltīta diskusija ar nosaukumu "Mēģinot saprast Vāciju". Daudzi Berlīni joprojām uzskata par pārāk kūtru.
"Stratēģija mums ir vienota, bet taktika ievērojami atšķiras. Vācijas izpratnē jebkāda veida eskalācija var novest pie lielas konfrontācijas."
Vācu eksperti gan atzina, ka daudzas Šolca apņemšanās pirms gada palikušas tikai uz papīra un viss vēl priekšā. Šī valsts ilgstoši bijusi izteikti piesardzīga visā, kas saistīts ar militāro jomu. Tam saknes meklējamas arī tās lielajā vēsturiskajā traumā par lomu un radītajām ciešanām Otrajā pasaules karā.
"Es to sauktu vairāk nevis par vainas, bet gan atbildības apziņu. Jā, krievu naratīvs mēdz to apspēlēt, bet es domāju, ka to var pagriezt otrādi un tieši pamatot, kāpēc Vācijai vajadzētu būt iesaistītai Ukrainas un Eiropas drošības nodrošināšanā. Tieši šīs vēsturiskās atbildības dēļ."
Savu lomu Vācijas politikā noteikti spēlēja arī tās milzīgā rūpniecības nozare, kas lielā mērā bija balstīta uz prognozējamām un lētām energoresursu piegādēm no Krievijas. Gāzesvadu "Nord Stream" saspridzināšana šo aspektu noņēma.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
