Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš Kanādas premjeru Džastinu Trudo uzņēma nevis kā ierasts Ministru kabinetā, bet Ādažu militārajā bāzē. Šeit ir daudz kanādiešu karavīru un Kanāda ir arī vadošā valsts šajā NATO kaujas grupā.
Trudo šī ir jau trešā vizīte Latvijā, kur atrodas Kanādas armijas lielākā ārvalstu pārstāvniecība. Aptuveni 800 kanādiešu karavīru par savām mājām sauc Ādažu poligonu un ir daļa no daudznacionālās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Vairāk nekā pusotrs tūkstotis karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā. Tik plaša dalībvalstu pārstāvniecība nav nevienā citā NATO militārajā vienībā.
Trudo uz Latviju neatbrauca tukšām rokām. Viņš izziņoja plānus turpmākajos gadus vairāk nekā dubultot Kanādas karavīru skaitu Latvijā un investēt gandrīz divus miljardus eiro NATO austruma flanga stiprināšanā – uz zemes, jūrā un gaisā. Plānā arī iegādāties ieroču sistēmas, atbalsts izlūkošanas un kiberaktivitātēm. Abu valstu aizsardzības ministres parakstīja apņemšanos Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu palielināt līdz brigādes līmenim.
"Kanādai un visām valstīm skaidri jāapliecina, ka Krievijas neizprovocētais karš pret neatkarīgu valsti, pret brīvu un demokrātisku Ukrainu ir drauds brīvībai, starptautiskajiem likumiem, cilvēktiesībām un visām kopīgajām demokrātiskajām vērtībām, kuras karavīri paaudžu paaudzēs ir aizstāvējuši."
Abu valstu vadītāji tiekas NATO samita priekšvakarā, un Latvijas premjerministrs uzvēra, ka šajā sanāksmē abiem partneriem ir vienāda pozīcijā.
"Ar mūsu sabiedroto un draugu Kanādu līdz šim vienīgā domstarpība, ko es spēju atklāt, ir īslaicīgi – uz hokeja laukuma. Bet tūliņ pēc spēles visi ir atkal vislabākie draugi. Ja šķi ir vienīgā vieta, kur mums ir domstarpības, varētu teikt, ka mums domstarpību nav."
Ukraina no NATO samita sagaida skaidru ceļakarti tās dalībai aliansē. Vai par to izdosies vienoties, Trudo atzina, ka sarunas par šo tematu joprojām norit pilnā sparā, bet esot optimistiski noskaņots.
"Mēs esam ļoti pārliecināti, ka Ukrainai vajadzētu pievienoties NATO, tiklīdz apstākļi to atļauj. Es zinu, ka tāpat domā Krišjānis un mūsu draugi Baltijas valstīs. Tik stingra attieksme nav vienbalsīga aliansē, bet es zinu, ka ir dziļa apņēmība palīdzēt Ukrainai," sacīja Kanāds premjers.
Kā uzsvēra Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), Latvijas un Kanādas parakstītā ceļa karte detalizēti atspoguļo jau paveikto darbu gan politiskajā, gan militārās plānošanas un sadarbības jomā, kā arī definē turpmāko darbu un ceļā uz NATO brigādi.
"Kanādas paustā apņemšanās vairāk nekā divas reizes palielināt Latvijā izvietoto Kanādas karavīru skaitu līdz 2026.gadam ir skaidrs un nepārprotams apliecinājums Kanādas nodomam stiprināt ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austruma flanga drošību un aizsardzības spējas," pārliecināta Mūrniece.
Ceļa karte nosaka, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecina savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, tai skaitā izveidot jaunu militāro poligonu "Sēlija".
Aizsardzības ministre uzsver, ka brigādes izveidošana un izvietošana Latvijā nav viegls uzdevums, jo tas prasa nozīmīgus resursus no visām iesaistītajām pusēm. Latvija ir pateicīga Kanādai par tās vadošo lomu šajā procesā. "Esmu pārliecināta, ka ciešā sadarbībā ar mūsu NATO sabiedrotajiem mums izdosies sasniegt izvirzīto mērķi un stiprināt gan Latvijas, gan visas alianses drošību," pauda Mūrniece.
Vizītes noslēgumā, simboliski apliecinot Latvijas Ziemeļamerikas draugu nozīmi reģiona drošības stiprināšanā, premjerminsitri atklāja Kanādas bulvāri Ādažu militārajā bāzē.
Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.
Kanāda jau ir paziņojusi par ievērojamu klātbūtnes stiprināšanu, tostarp apņemoties Latvijā šogad izvietot 15 "Leopard 2" tankus ar atbalstošo personālu.
Jau ziņots, ka šonedēļ NATO Viļņas samitā viens no Latvijai būtiskākajiem jautājumiem ir konkrētu reģiona aizsardzības plānu apstiprināšana, tostarp svarīgi vienoties par "ceļa karti" Kanādas vadītās vienības transformācijai no bataljona par brigādi.
2016.gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību. Savukārt 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
