Pasaulē atzīmē starptautisko višivankas dienu. Kāda ir grezno izšuvumu nozīme?
Šogad 18. maijā tiek svinēta starptautiskā višivankas diena. Vēsturiski tā ir Ukrainā aizsākta tradīcija, jo "’višivanka’’ ir ukraiņu vārds, kas apzīmē tradicionālos apģērba izšuvumus, taču pēdējos gados to īpaši iemīlējusi arī pārējā pasaule. Kur meklējami višivankas pirmsākumi, un kāda ir dažādo izšuvumu nozīme?
Višivankas tradicionāli ir lina krekli vai kleitas, kuriem tiek izšūta priekšējā daļa un piedurknes, skaidro "’ukraine.ua’’. Apģērba izšuvumi bieži vien ir grezni un koši, kā arī ataino Ukrainas ainavas vai kultūras vērtības. Agrāk višivankas gan vīrieši, gan sievietes valkāja ikdienā, taču mūsdienās šāds apģērbs lielākoties tiek nēsāts valsts vai citos svētkos.
Pēdējo gadu laikā višivankas gan guvušas plašāku atpazīstamību arī citviet pasaulē, kā arī kļuvušas modernākas. To tiešā veidā veicinājusi pastiprināta starptautiskā interese par ukraiņu identitāti pēc 2013.–2014. gada Eiromaidana revolūcijas un tai sekojošās Krievijas nelikumīgās Krimas aneksijas un iebrukuma Donbasa reģionā. Tāpat 2022. gada 24. februāra Kremļa pilna mēroga iebrukums Ukrainā raisījis pastiprinātu interese ne tikai par karu, bet arī ukraiņiem un to tradīcijām, skaidro "’Kyiv Independent’’.
This year, the two meanings are united by one date, May 18.
79 years ago on this day, the Soviet regime began deporting the Crimean Tatar people. A people they wanted to erase. Deprive of their homes, deprive of the right to life.
But the people survived. And they will live… pic.twitter.com/PDgX56ST7s
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) May 18, 2023
Ko simbolizē dažādās krāsas?
Tradicionāli višivankām izmanto sešas pamata krāsas: baltu, melnu, sarkanu, zilu, dzeltenu un zaļu. Katrai no tām, protams, ir arī sava nozīme.
Sarkanā un melnā ir visbiežāk izmantotās. Sarkanais tiek uzskatīts par veiksmes, prieka un mīlestības simbolu. Savukārt melnā, iespējams, pretēji pirmajai asociācijai ar drūmumu, simbolizē gudrību. Tiek arī uzskatīts, ka melnā krāsa simbolizē Ukrainas auglīgo augsni. Tāpat dažos valsts reģionos višivankas kāzām tiek izšūtas ar melniem ornamentiem, lai jaunajam pārim vēlētu bagātību un stipru laulību.
Baltā krāsa tradicionālajos ukraiņu izšuvumos tiek saistīta ar nesamaitātību, nevainību un svētumu. Višivankas ar ziliem izšuvumiem tradicionāli biežāk valkāja vīrieši, it īpaši tie, kuri devās karā, jo zilā krāsa tiek uzskatīta par sava veida amuletu, kas pasargā no slimībām un rada sirdsmieru.
View this post on Instagram
Dzeltenā krāsa izšuvumos apzīmē sauli un kviešus, kas simbolizē pārpilnību, prieku un labklājību. Savukārt zaļā simbolizē pavasari un jaunību.
Kāda ir motīvu nozīme?
Kas attiecas uz izšūtajiem rakstiem, arī tajos pamatā dominē trīs motīvi: augi, dzīvnieki un ģeometriskas formas. Augu raksti simbolizē "’dzīvības koku’’, labklājību un ražu. Nereti višivanka raksti ir abstrakti, un tajos dominē ģeometriskās formas, no kurām, piemēram, rombi simbolizē auglību. Senākos laikos višivankas ar šādiem izšuvumiem nēsāja jaunas, neprecētas sievietes.
Višivankas motīvi no reģiona uz reģionu Ukrainā atšķiras, un savulaik tie palīdzējuši arī atšķirt viena ciema dzīvojošos no cita. Piemēram, Kijivas apgabala izšuvumos parasti ir ģeometriski augu ornamenti ar stilizētiem vīnogu ķekariem, apiņiem vai astoņu ziedlapu "’rozetēm’’ (rossetes – angļu val.). Kijivas reģiona galvenās krāsas ir balta, koraļļu sarkana un melna.
Ukrainas dienvidu apgabalos izšūšanas tehnikā dominē unikāli polihromi ornamenti, piemēram, krusti. Savukārt Ukrainas rietumu daļās daudziem ciemiem ir specifiski višivankas motīvi, kas atšķiras no ciema uz ciemu.
Višivankas – gadsimtiem senas
Mūsdienu ideja par višivankas dienu aizsākās Čerņivci universitātē, kur 2006. gadā studente vārdā Lesija Voroņuka mudināja savus studiju biedrus un visus universitātes studentus vienu dienu uz lekcijām ierasties višivankās. Šī tradīcija vairāku gadu garumā turpinājās lokāli, līdz 2015. gadā oficiāli tika nodibināta Pasaules Višivankas diena, kas katru gadu norisinās maija trešajā ceturtdienā, skaidro "’europeanheritageawards.eu’’.
Taču pašas izšuvumu tradīcijas pirmsākumi ir krietni senāki. Tiek lēsts, ka višivankas Ukrainā pastāv jau kopš 5. gadsimta, kopš skitu – senu nomadu cilvēku grupa, kas mitinājās mūsdienu Ukrainas un Krievijas dienvidu teritorijā – laikiem. Par to liecina atrastas skitu sieviešu statujas ar elementiem, kurus varētu uzskatīt par pirmajām višivankām.
Kijivas Krievzemē laikā no 10. līdz 12. gadsimtam krekli izšūti ar antropomorfiem (cilvēkveidīgiem – red.) motīviem, augu un dzīvnieku attēliem, kā arī ģeometriskām figūrām. Šajā periodā vīriešu krekliem izšuvumi bija tikai uz kreklu apkaklēm, savukārt sieviešu krekli tika greznāk izšūti, it īpaši pie apkakles, uz piedurknēm un arī svārku apakšmalā.
11. gadsimtā Anna Vsevolodovna, kas bija Kijivas Krievzemes lielkņaza Volodimira Monomaha māsa, atvēra skolu meitenēm, kurā mācīja tradicionālo izšūšanas mākslu.
Tāpat višivankas pieminētas vairākos senos rakstu avotos, piemēram, anonīmā, episkā poēmā, kas rakstīta veco austrumu slāvu valodā un datēta ar 12. gadsimta beigām, proti, "’Teika par Ihora karagaitu’’, un Ipatijas hronikā, kas ir vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums un uzskatāms par svarīgāko šī vēstures perioda avotu.
Savukārt kazakiem, kas no 16. līdz 18. gadsimtam dzīvoja tolaik daļēji autonomā protovalstī Ukrainas dienvidos – Zaporižjas Sičā, višivankas kalpoja kā talismani kaujās, lai aizsargātu savas zemes no ienaidnieka. Dažādi avoti vēsta, ka kazaki uzskatīja – ar linu izšūti krekli tuvināja viņus dzimtenei, kā arī palīdzēja kaujās un iedvesmoja karotājus cīņā uzvarēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
