Pastāv bažas, ka Eiroparlaments var kļūt rīcībnespējīgs

Pirmās prognozes par iespējamo Eiropas Parlamenta (EP) sastāvu pēc pavasara beigās paredzētajām vēlēšanām liecina, ka parlaments būs sadrumstalotāks. Uz labiem panākumiem cer labējās antiimigrācijas partijas. Šo virzienu vairs nepārstāv tikai Lepēna Francijā. Labējie nonākuši pie varas Itālijā, Austrijā, Polijā, Ungārijā, un savas pozīcijas nostiprinājuši arī citur.

Pie EP durvīm klauvē populisti. Vismaz tā savus vēlēšanu konkurentus dēvē lielākā EP politiskās grupas. Tieši biedēšana ar haosu un prognozējamību, kas radīsies, ja vēlēšanās uzvarēs galēji labējie un kreisie spēki, ir taktika, ko izmanto pašlaik valdošās Eiropas partijas.

Manfrēds Vēbers vada valdošās centriskās Eiropas Tautas partijas (ETP) frakciju. Lielās politiskās frakcijas pārstāvji lepojas, ka šodienas ES ir izveidojusi tieši ETP. Tomēr vēlēšanas Vēberam rada bažas. "Negatīva vēlēšanu iznākuma gadījumā mēs iegūsim parlamentu, kura vairākums ir pret kompromisu un partnerību. Parlamentu, kurā populisti un nacionālisti iegūst aizvien vairāk un vairāk vietu. Tas nozīmē paralizētu Eiroparlamentu, kurā mēs nespējam vienoties par neko. Tas novestu pie situācijas, kuru šodien redzam Londonā – haotiska politiskā situācija un ļoti grūta ekonomiskā situācija."

Vēbers kā savus tuvākos sabiedrotos arī nākamajā parlamentā redz centriski kreiso Eiropas sociāldemokrātu grupu un liberāļus. Šīm trim grupām pašlaik Eiroparlamentā ir vairākums. Labējā spārna eiroparlamentārietis no Dānijas Anderss Vistisens tikmēr jau tagad pauž pārliecību, ka valdošajiem spēkiem vara slīd no rokām ārā. "Izskatās, ka ETP vietu skaits būtiski samazināsies. Sociālistu rezultāts samazināsies vēl vairāk. Un mēs redzēsim relatīvi daudz labējo politiķu ievēlēšanu. Un tam būs efekts. Viņi kļūs par daudz dominējošāku faktoru, ja izdosies apvienoties nedaudz vairāk nekā pašlaik."

Viņš norāda, ka labējiem politiķiem ir arī konkrēta dienaskārtība, piemēram, vēlme aizkavēt ES faktisku kļūšanu par Eiropas Savienotajām Valstīm, kurās nacionālo valstu ietekme ir samazināta līdz minimumam. Par pēdējā laikā bieži dzirdamo apzīmējumu "populisti" politiķis pasmaida. "Es vienmēr saku, ka tā dēvētie populisti nez kāpēc medijos nekad nav populāri."

Vienlaikus ietekmes pieaugumu cer arī EP galēji kreiso spēku frakcijas līdere Gabriela Zimmere. "Dažādi spēki ir izvērsuši cīņu par Eiropas nākotni un par Eiropas izpratni. Mēs nesakām, ka vajag izvēlēties starp labējiem un kreisajiem, bet uzsveram, ka mums kā kreisajiem ir konkrēti priekšlikumi tam, kā mainīt ES. Lai būtu lielāka solidaritāte, sociāla savienība un demokrātija. Tikmēr labējie saka – mēs gribam ES kā zonu, kurā cīnīties pret islāmismu un migrantiem."

Nākamajā EP eiropieši ievēlēs 705 deputātus. Ekonomiskā nevienlīdzība un imigrācijas jautājums pēdējos gados krietni palielinājuši plaisas starp savienības dalībvalstīm, un, visticamāk, tas atspoguļosies arī vēlēšanu iznākumā.