Pēc sakāves Kremlis izmisīgi vairo neizsludinātās mobilizācijas jaudas

Iniciatīva par papildspēku mobilizāciju karam Ukrainā šķietami nenāk no paša Kremļa. Šī loma uzticēta citiem. Viens no aktīvākajiem šajā jomā ir Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, kurš aicina visus federālos subjektus uzsākt "pašmobilizāciju" un negaidīt, kad Kremlis izsludinās karastāvokli, – atzīmē ISW eksperti.

More: The #Kremlin is responding to the defeat around Kharkiv Oblast by doubling down on crypto-mobilization rather than setting conditions for general mobilization, prompting the Kremlin to announce a Russia-wide recruitment campaign. (1/2) https://t.co/YsPKFptAEU https://t.co/fYTSk1GKrW

— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) September 16, 2022

Kadirovam galvenā loma

Kadirovs savā retorikā spēlē uz "patriotisma" stīgām, sakot, ka katram federālajam subjektam ir jāpierāda sava gatavība palīdzēt Krievijai, savervējot vismaz 1000 karavīru, nevis uzstājoties ar runām un rīkojot neauglīgus publiskus pasākumus.

Čečenijas vadītājam piebalsoja Kremļa propagandiste Margarita Simonjana, atkārtojot nepieciešamību krieviem brīvprātīgi iesaistīties karadarbībā. Simonjana paziņojums par "pašmobilizāciju" izsauca daudzus negatīvus komentārus krievu vidū, aicinot pašus Krievijas oligarhus cīnīties šajā karā.

Kadirova aicinājumam publiski atsaukušies vairāki Krievijas gubernatori. Piemēram, okupētās Krimas Maskavas ieceltais vadītājs Sergejs Aksjonovs paziņojis par divu brīvprātīgo bataljonu veidošanu pussalā.

Visticamāk, karavīrus vervēs visā valstī

Militāro analītiķu vērtējumā piedzīvotā sakāve Harkivas reģionā Kremli spiedusi neizsludināto mobilizāciju izvērst visas valsts mērogā. Iepriekš Maskavas augstākās amatpersonas un propagandas mediji atturējās no vēstījumiem, kas aicina uz karavīru vervēšanu valsts mērogā. Tas šķietami bija atstāts reģionālo struktūru ziņā. Reģionālo brīvprātīgo bataljonu komplektēšanas kampaņu reklamējuši un finansējuši 47 federālie subjekti.

Tagad Kremlis, visticamāk, ir atteicies no centieniem pasargāt atsevišķus federālos subjektus no karavīru vervēšanas karam Ukrainā, – teikts ISW ziņojumā. Un tas varot palielināt sociālo spriedzi valstī.

Kā iepriekš norādījuši institūta eksperti, Kremlis centās pasargāt Maskavas pilsētas iedzīvotājus no ziņām par galvaspilsētā bāzētā Maskavas mēra vārdā nosauktā brīvprātīgo pulka izveidošanu. Krievijas opozīcijas izdevums "The Insider" atzīmēja, ka iebildumi pret Kremļa uzsvaru uz karotāju vervēšanu pēc etniskā principa iebilst aprindas Burjatijā, Kalmikijā, Tuvā un Jakutijā (Sahas Republika).

Izsmelti spēki

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Kremlis ir izsmēlis lielu daļu spēku, kas sākotnēji bija izvietoti Krievijas bāzēs bijušajās padomju republikās, un tas, iespējams, vājina Krievijas ietekmi šajās valstīs, – atzīmē militārie speciālisti.

Piemēram, "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" 14.septembrī ziņoja, ka kopš kara sākuma Ukrainā izvietoti aptuveni 1500 Tadžikistānā bāzētās Krievijas 201.militārās bāzes karavīru. Kopš 2021. gada beigām Krievija, visticamāk, uz Ukrainas fronti pārdislocējusi arī aptuveni 300 Kirgizstānā izvietotās aviācijas bāzes karavīru.

Jāpiebilst, ka minētajā reģionā aktivizējušās vardarbīgas sadursmes. Tadžikistānas un Kirgizstānas robežsargu trīs savstarpējās apšaudēs 14.septembrī, bojā gājuši vismaz divi cilvēki. Turklāt eskalācija starp Tadžikistānu un Kirgizstānu (abas ir Krievijas kontrolētās Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstis) notiek līdz ar konflikta saasināšanos Azerbaidžānas un Armēnijas starpā. Ukrainas kara sākumā Krievijas arī no Armēnijas atvilka 800 tur bāzēto karavīru.