Pesimisms Eiropā pieaug – arī Latvijā puse iedzīvotāju redz valsti uz "nepareizā ceļa"

Aptaujā, kurā 2025. gada novembrī piedalījās vairāk nekā 11 000 respondentu 23 Eiropas Savienības valstīs, gandrīz divas trešdaļas eiropiešu (63%) atzīst, ka, viņuprāt, "labākie gadi jau ir aiz muguras". Savukārt 77% uzskata, ka nākamajai paaudzei dzīve viņu valstī būs grūtāka.

Īpaši satraucošs ir vērtējums par demokrātiju – 76% aptaujāto uzskata, ka demokrātija viņu valstī ir lejupslīdē. Respondenti norāda uz karu pie Eiropas austrumu robežas, ekonomisko nenoteiktību, ģeopolitisko spriedzi un attiecību pasliktināšanos ar ASV.

"Ir skaidrs, ka pesimisma līmenis ir ļoti, ļoti augsts," medijam atzīst "FGS Global" stratēģijas līdzvadītājs Kreigs Olivers. Vienlaikus viņš uzsver, ka tieši šādos brīžos iespējamas pārmaiņas: "Vēsturiski tieši pesimisma periodos rodas iespēja izmaiņām un uzlabojumiem."

Latvijā noskaņojums piesardzīgāks nekā Rietumeiropā

Aptauja rāda, ka Latvijā 52% iedzīvotāju uzskata, ka valsts attīstās nepareizā virzienā. Lai gan šis rādītājs joprojām ir negatīvs, tas ir zemāks nekā, piemēram, Francijā (79%), Beļģijā (74%) vai Ungārijā (73%).

Salīdzinājumam – optimistiskākais noskaņojums ir Polijā (46%), Lietuvā (38%) un Dānijā (48%), neraugoties uz to, ka šīs valstis ir starp tām, kuras visvairāk izjūt Krievijas vai ASV politisko spiedienu.

Olivers šo atšķirību skaidro ar pārvaldības kvalitāti: "Cilvēki vēlas redzēt līderību, skaidrību un sajūtu, ka problēmas tiek risinātas."

Uzticība politiskajām sistēmām – zema

Vismaz puse aptaujāto lielākajā daļā valstu uzskata, ka viņu valsts politiskā sistēma "nespēj kalpot sabiedrības interesēm un tai nepieciešamas būtiskas reformas". Visnegatīvāk politisko sistēmu vērtē Rumānijā (91%), Grieķijā (88%) un Bulgārijā (86%).

Vienlaikus vairāk nekā 70% eiropiešu uzskata, ka viņiem ir tiesības "prasīt no valdības vairāk", nevis ka sabiedrība no valsts sagaida pārāk daudz.

Drošība un aizsardzība – sabiedrība gatava rīkoties

Neskatoties uz drūmo noskaņojumu, eiropieši atbalsta aktīvāku valstu rīcību. 71% respondentu uzskata, ka valstīm būtu jāaizstāv savas nacionālās intereses pat tad, ja tas rada spriedzi ar citām valstīm.

Tāpat 57% atbalsta lielākus ieguldījumus aizsardzībā un drošībā. Latvijā šis atbalsts sasniedz 60% iedzīvotāju, bet Lietuvā – 62%. Vislielākais atbalsts ir Polijā – 80%.

Tramps – negatīvs faktors Eiropas skatījumā

Konkrētā aptauja veikta vēl pirms Donalda Trampa skaļajiem paziņojumiem par Grenlandi, taču arī bez tiem lielākā daļa eiropiešu viņu uztvēra kā negatīvu faktoru.

Aptuveni divas trešdaļas respondentu pauda pesimismu par Trampa ietekmi uz:

• pasaules ekonomiku (69%);
• mieru un drošību (64%);
• savu valsti (64%).

Savukārt 77% eiropiešu uzskata, ka Donaldam Trampam nepienākas Nobela Miera prēmija.