Piecas mācības no Irānas kara: kāpēc NATO vēl nav gatava bruņotai cīņai ar Krieviju

Francijas Gaisa spēku komandiera vietnieks Dominiks Tardifs izdevumam uzsvēra: "Karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos nav atsevišķas parādības — no abiem konfliktiem ir jāmācās, domājot par rītdienas kariem."

Pēc "Politico" apkopotā, Irānas konflikts īpaši izgaismojis piecas kritiskas problēmas NATO aizsardzībā.

Munīcijas rezerves var izsīkt pārāk ātri

Viens no satraucošākajiem secinājumiem — Rietumu ieroču krājumi nav pietiekami ilgstošam augstas intensitātes karam.

ASV Irānas konflikta laikā izlietojusi apmēram pusi kritiski svarīgo "Patriot" pretgaisa aizsardzības raķešu rezervju. Arī Francija brīdinājusi par "Aster" un "Mica" raķešu krājumu sarukumu.

Britu parlamenta Aizsardzības komitejas loceklis Kalvins Beilijs brīdina: "Krievija mūs ļoti ātri padarītu pārāk dārgus karam."

Savukārt analītiķis Džastins Bronks lēš, ka Krievijas ražotie tūkstošiem trieciendronu mēnesī varētu izsmelt NATO augstvērtīgās pārtvērējraķetes dažu nedēļu laikā.

Gaisa pārākums vairs nav pašsaprotams

Irānas spēja turpināt triecienus pat intensīvas gaisa kampaņas laikā raisījusi jautājumus par tradicionālās gaisa dominances efektivitāti.

Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta pētnieks Pīters Vēzemans norāda, ka tas parāda "skaidras robežas cerībai valsti pakļaut tikai ar bombardēšanu."

Eksperti uzskata, ka NATO būs vairāk jāiegulda tālas darbības precīzajos ieročos, kas spētu apdraudēt Krievijas militāro infrastruktūru dziļi tās teritorijā.

NATO jūras spēki ir pārāk vāji

Trešā problēma — nepietiekams ieguldījums jūras spēkos.

Īpaši izcelta Lielbritānijas situācija, kur iznīcinātājs "HMS Dragon" pēc tehniskām problēmām tika atsaukts atpakaļ ostā drīz pēc došanās ceļā.

Bijušais NATO amatpersona Eds Arnolds atzina: "Tagad pēkšņi redzam, ka flotes gatavība visā NATO patiesībā ir ļoti vāja."

Eksperti brīdina, ka iespējamā konfliktā ar Krieviju tieši flotes būtu kritiskas zemūdeņu medībās un Krievijas spārnoto raķešu draudu neitralizēšanā.

Alianses vienotība nav garantēta

Irānas konflikts izgaismojis arī politisku plaisu NATO iekšienē.

Eiropas nevēlēšanās automātiski sekot Vašingtonas militārajām prasībām un Donalda Trampa kritika par NATO kā "papīra tīģeri" radījusi jaunus jautājumus — vai alianse krīzes brīdī tiešām rīkotos vienoti?

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pat aicinājis Eiropu pārtraukt izdabāt Trampam, sakot: "Laiks glaimot ir beidzies."

Ukraina ir daļa no NATO drošības, nevis tikai atbalstāmais partneris

Piektā atziņa — Ukrainas nozīme NATO drošībā tikai aug.

Dažu dienu laikā pēc Irānas kara sākuma Ukraina nosūtījusi dronu ekspertus palīdzēt Tuvajiem Austrumiem, izmantojot savu pieredzi cīņā pret Irānā ražotajiem "Shahed" droniem.

Viens NATO diplomāts "Politico" teicis skaidri: "Ukraina jau darbojas kā drošības nodrošinātāja. Irānas karš to ir pierādījis."

Eksperti rosina veidot pretdronu "joslu" tuvāk Krievijas robežai un ciešāk integrēt Ukrainas militārās inovācijas alianses plānošanā.

Eiropas militārpersonas iepriekš brīdinājušas — Maskava potenciāli varētu būt gatava pārbaudīt NATO līdz 2029. gadam. Ja Irānas karš ko parāda, tad — aliansei vēl ir daudz darāmā.