Pirms 30 gadiem spēkā stājās Māstrihtas līgums, kas lika pamatu šodienas ES
Eiropas Savienība (ES) nav radusies vienā dienā, tāpēc 1. novembris ir viena no tās dzimšanas dienām, turklāt šogad – apaļa jubileja. Pirms 30 gadiem šajā dienā spēkā stājās Māstrihtas līgums, kas bruģēja pamatu šodienas ES, ietverot Eiropas pilsonību, vienotu valūtu, kopēju ārējo un drošības politiku.
"Droši vien vairs nav daudz suņu, kas atceras Māstrihtas līguma stāšanos spēkā," mikroblogošanas vietnē "X" (agrāk "Twitter") raksta kāds žurnālists, daloties ar skumju ziņu par pasaulē vecākā suņa Bobija došanos uz citiem medību laukiem 31 gada vecumā.
Probably not many dogs left now who can remember the Maastricht Treaty coming into force. https://t.co/URGQq9gWXz
— James O'Malley (@Psythor) October 23, 2023
Apritēja vairāk nekā gads kopš ES dibināšanas līguma parakstīšanas 1992. gada ziemā Māstrihtas pilsētā Nīderlandē, kamēr dokuments ieguva visu nacionālo parlamentu vai dažos gadījumos tautas svētību balsojumā.
Vēsturiskais līgums, kas spēkā stājās 1993. gada 1. novembrī, turpina ietekmēt miljoniem eiropiešu ikdienu jau 30 gadus.
"Māstrihtas līgums ir pagrieziena punkts Eiropas integrācijas vēsturē. Tas nozīmē jaunu sākumu Eiropā pēc aukstā kara beigām."
Līdz ar Māstrihtas līgumu savu pastāvēšanu sāka tāda Eiropas Savienība, kādu pazīstam to šodien. Tiesa, sākotnēji vien divpadsmit valstu sastāvā. Trīs gadu desmitu laikā ES izaugusi līdz 27 dalībvalstu blokam, vienu komandas spēlētāju – Lielbritāniju – ceļā zaudējot.
Nākamajā pavasarī apritēs 20 gadi kopš arī Latvija ir šīs Eiropas valstu savienības daļa.
No ekonomiskas par politisku savienību
ES līgumi ir juridiska vienošanās starp visām ES dalībvalstīm. Tajos noteikti savienības mērķi, iestāžu darbības principi, lēmumu pieņemšanas procedūras un tie regulē attiecības starp ES un dalībvalstīm.
Piemērojoties jauniem apstākļiem vai izvirzot kādus mērķus, ES līgumi tiek grozīti. Piemēram, šādas izmaiņas prasīja ES paplašināšanās vai eiro ieviešana.
"Eiropas Savienība nav kaut kas statisks. Tā ir trajektorija. Mēs sākām no punkta, kas bija pilnīgs Eiropas valstu sadarbības organizācijas trūkums, un kādu dienu mēs to pabeigsim ar vairāku Eiropas valstu integrāciju globālā spēkā."
Ar Māstrihtas līgumu tika likts ES pamatakmens un līdz tam pastāvējusī ekonomiskā kopiena kļuva par politisku savienību.
Eiropas pilsoņiem šis līgums arī vēl šodien garantē daudzas jau ierastas ērtības, tostarp ceļošanu bez robežkontroles, brīvu iekšējo tirgu un kopīgu valūtu. Citiem vārdiem sakot, dalībvalsts pilsonis jebkurā ES valstī var justies gandrīz kā mājās, zinot, ka tiks ievērotas viņa ekonomiskās tiesības, tiesības uz izglītību un citas.
Eiropas līmeņa sadarbības dotās priekšrocības šodien izmanto vairāk nekā 446 miljoni iedzīvotāju, kas dzīvo 27 ES dalībvalstīs.
Materializējoties Māstrihtas līgumā pieteiktajai vienotās valūtas idejai, eiro tagad kļuvis par otro visvairāk tirgoto valūtu pasaulē, kā arī par daļu no vairāk nekā 346 miljonu eiro zonas iedzīvotāju ikdienas.
Ņemot vērā Māstrihtas līguma ietekmi uz eiropiešu ikdienas dzīvi, Eiropas Komisija 2018. gadā piešķīra Māstrihtas līgumam Eiropas mantojuma statusu.
"Māstrihtas sanāksme patiešām bija izšķirošs brīdis Eiropas integrācijā, jo tā bija gan ekonomiskās integrācijas vainagojums, izveidojot vienoto valūtu, gan virzība uz patiesu Eiropas Savienību."
Fakti par Māstrihtas līgumu
- Oficiālais nosaukums: Līgums par Eiropas Savienību.
- Parakstīšanas datums: 1992. gada 7. februāris.
- Līgumu parakstīja 12 valstis: Lielbritānija; Beļģija; Dānija; Francija; Grieķija; Itālija; Īrija; Luksemburga; Nīderlande; Portugāle; Spānija un Vācija.
- Spēkā stāšanās datums: 1993. gada 1. novembris.
- Mērķis: sagatavoties Eiropas Monetārās savienības izveidei un likt pamatus politiskai savienībai (ietverot Eiropas pilsonību, kopīgu ārlietu un iekšlietu politiku).
- Ko tas mainīja: izveidoja ES; lielāku teikšanu piešķīra Eiropas Parlamentam; ieviesa jaunus sadarbības veidus starp ES valstu valdībām, piemēram, aizsardzībā, tieslietās un iekšlietās.
- Māstrihtas līguma teksts (angļu val.) pieejams šeit.
Trīs pīlāri un Māstrihtas kritēriji
Ar Māstrihtas līgumu ES pamatā tika likti trīs pīlāri:
- līdzsvarota un noturīga tirgus attīstība;
- kopējā ārpolitika un drošības politika;
- sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā.
"Māstrihtas līgums nav ideāls, bet tas bija nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku savienību, un mēs joprojām speram soļus uz ciešāku sadarbību, un mēs turpināsim to darīt tik ilgi, kamēr vien kāds spēs raudzīties nākotnē."
Nereti kā bubulis ES dalībvalstīm kalpojuši tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Runa ir par konkrētām prasībām, kuras šis līgums noteica valstīm, lai tās varētu pievienotos eiro zonai.
Māstrihtas kritēriju mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti arī tad, kad valūta tiek ieviesta jaunās valstīs. Tas nozīmē, ka valstij, kura pievienojas eiro, tiek prasīta stabilitāte vairākās jomās:
- neliels valsts parāds un budžeta deficīts;
- zemas procentu likmes;
- zema inflācija;
- stabila valūta.
Pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai Māstrihtas kritēriji tika skaitīti kā mantra un tie kalpoja kā sava veida pātaga, mudinot sabalansēt valsts izdevumus ar tās finansiālajām iespējām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
