Putina brauciens uz Kuriļu salām izraisījis Japānas sašutumu

Par Putina vizīti ceturtdien ziņoja Krievijas valsts mediji. Vizītes laikā viņš apmeklēja zivju pārstrādes uzņēmumu Iturupas salā, kur viņam pasniegts arī kaviārs.

Kuriļu salu jautājums jau desmitgadēm ir viens no galvenajiem strīdus punktiem Krievijas un Japānas attiecībās. Pēc Padomju Savienības ieņemtajām salām 1945. gadā no tām tika izraidīti aptuveni 17 000 japāņu iedzīvotāju, bet pašlaik salās dzīvo ap 20 000 Krievijas pilsoņu, skaidro "Deutsche Welle".

Tieši šī neatrisinātā teritoriālā strīda dēļ Maskava un Tokija joprojām nav noslēgušas formālu miera līgumu pēc Otrā pasaules kara.

Japānas ārlietu ministrs Tošimicu Motegi pēc Putina vizītes publiskoja asu paziņojumu. "Ziemeļu teritorijas ir neatņemama Japānas teritorijas daļa gan vēsturiski, gan saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un Japānas valdība stingri protestē pret šo vizīti," teikts ministra paziņojumā.

Kuriļu salām ir arī būtiska stratēģiska nozīme. Arhipelāgs stiepjas starp Krievijas Kamčatkas pussalu un Japānas Hokaido salu. Aukstā kara laikā Padomju Savienība tajās uzturēja ievērojamu militāro klātbūtni.

Putina vizīte notika neilgi pēc viņa brauciena uz Sahalīnas salu, kur Krievijas flote īstenoja militārās mācības.

Līdz šim tikai retais Krievijas līderis ir apmeklējis strīdīgās salas. 2010. gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš devās uz šo teritoriju. Vēlāk viņš salas apmeklēja arī premjerministra amatā.

Sarunas starp Krieviju un Japānu par teritoriālo strīdu turpinās kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā, taču līdz šim konkrētu rezultātu nav bijis.