Putins plāno "mini iebrukumu" kādā no Baltijas valstīm, pieļauj Polijas militārās pretizlūkošanas vadītājs

Strožiks apgalvo, ka Kremlis apsver iespēju anektēt daļu Igaunijas un Zviedrijas, un tā esot daļa no plašāka plāna pārņemt Baltijas valstis Ukrainas krišanas gadījumā.

"Putins noteikti jau ir gatavs kādai mini operācijai pret kādu no Baltijas valstīm, piemēram, iekļūt Narvā vai ierasties kādā no Zviedrijas salām," tā militārās pretizlūkošanas vadītājs norādījis intervijā Polijas laikrakstam "Dziennik Gazeta Pravna".

Vienlaikus viņš norādījis, ka, "neskatoties uz Putina imperiālistiskām ambīcijām, viņu pašlaik kavē Rietumu pastāvīgais atbalsts Ukrainai, kas ir bijis spēcīgāks nekā gaidīts."

Pēc Strožika sacītā, Rietumu atbalsts Ukrainai dod signālu, ka uzbrukuma gadījumā NATO valstīm Rietumu reakcija būtu vēl lielāka.

Strožiks Polijas militārās pretizlūkošanas vadītāja amatā iecelts šā gada martā.

Pēdējo nedēļu laikā vairākas Eiropas valstis izteikušas brīdinājumus par Putina pieaugošo agresiju. Kā ziņots, Eiropas valstu izlūkdienesti brīdinājuši savu valstu valdības, ka Krievija gatavo sabotāžas un diversijas aktus visā Eiropā.

Polija paziņojusi, ka ir gatava izvietot NATO kodolieročus, reaģējot uz to, ka agresorvalsts Krievija pastiprinājusi bruņojumu Baltkrievijā un Karaļaučos.

Savukārt ASV Kara studiju institūts aprīlī (ISW) publicējis divus scenārijus, kā varētu izskatīties Krievijas uzbrukums Baltijas valstīs.

Šīs nedēļas sākumā, runājot par Baltijas valstu drošību, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina, ka kopējā ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, bet panika neko nepalīdzēšot.

Tā vietā esot jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un ar pašapziņu – "ja vajadzēs, dosim pretī".

Video: Baltijas valstu drošības jautājumā Sārts mudina nepaļauties panikai un būt gataviem dažādiem scenārijiem

"Pasaule vairs neatgriezīsies savā iepriekšējā stāvoklī, kādu mēs pieredzējām 30 gadus. Pasaule ir kļuvusi nestabilāka, bet es gribētu teikt visiem – panika un bailes ir slikts padomdevējs. Ja izdarām secinājumus par savu nākotni un dzīvi, uz šīm divām emocijām tiešām nevajadzētu paļauties. Protams, situācija ir sarežģīta, vienlaikus – panika neko nepalīdzēs, jābūt vienkārši gataviem. Manuprāt, ir nevis jābaidās no kaut kādām Krievijas rīcībām, bet jābūt gataviem un jābūt ar pašapziņu – ja vajadzēs, dosim pretī," teica Sārts.