Rumānija gatavojas atkārtotām prezidenta vēlēšanā – to iznākums būs pārbaudījums demokrātijai
Maija sākumā rumāņi no jauna dosies pie vēlēšanu urnām, lai piedalītos prezidenta vēlēšanās. Šis balsojums tiek uzskatīts par nopietnu pārbaudījumu šis valsts demokrātijai un tās proeiropeiskajam virzienam. Pagājušā gada rudenī, kad notika šo vēlēšanu pirmā kārta, to iznākumu pamatīgi ietekmēja Krievijas iejaukšanās, tāpēc procesu tika lemts sākt no sākuma.
Rumānijā atkārtotas prezidenta vēlēšanas notiek, jo pērn decembrī Konstitucionālā tiesa lēma anulēt pirmās kārtas rezultātus – izlūkdienesti atklāja, ka Krievijas apmaksāti satura veidotāji bija ietekmējuši balsojumu. Tajā negaidīti uzvarēja līdz tam maz zināmais, prokremliskais politiķis un NATO skeptiķis Kelins Džordžesku.
Noteikti daudzi cilvēki nav apmierināti un uzskata, ka visi līdz šim sniegtie paskaidrojumi nav bijuši pietiekami. Ir svarīgi pastāvīgi atgādināt sabiedrībai par to, kas notika: ka mēs saskārāmies ar kampaņu, kas mēģināja sagrābt Rumānijas demokrātiju, izmantojot netradicionālus un nelikumīgus līdzekļus.
Lēmums anulēt vēlēšanas un arī liegums Džordžesku kandidēt atkārtoti iedzina šo Eiropas valsti smagā politiskajā krīzē. Jaunākie dati liecina, ka gandrīz 40% vēlētāju joprojām nav izlēmuši, par ko atdot savu balsti, turklāt aizvien sabiedrībā aktuāli jautājumi ir par to, vai vispār var uzticēties valsts pārvaldei un vēlēšanām kopumā.
"Vēlēšanu anulēšana vēl vairāk iedragāja uzticību vēlēšanu procesa stabilitātei. Šo apstākļu kopums radīja tādu kā zemestrīci, kas, manuprāt, atstās iespaidu uz ilgāku laiku, uz uzticību demokrātijai un vēlēšanu procesam," saka domnīcas "Ekspertu forums" pārstāvis Septimius Parvu.
Šobrīd starp līderiem ir četri galvenie kandidāti – galēji labējās partijas pārstāvis Džordži Simions, kurš pārņēmis Džordžesku vēlētāju bāzi. Viņš saviem vēlētājiem ir solījis cīnīties pret Briseli, apturēt militāro palīdzību Ukrainai un ir pietuvinājies Trampa stila politikai. Tiesa, pašlaik gan viņš ir norobežojies no Krievijas, dēvējot to par draudu.
Aiz viņa seko Bukarestes mērs Nikusorams Danam, kurš startē kā neatkarīgais kandidāts; Krinams Antonesku, kuru atbalsta Rumānijas valdošās partijas un bijušais premjers Viktors Ponta.
Cilvēki Bukarestes ielās atzīst, ka no nākamā prezidenta sagaida, ka viņš spēs aizstāvēt Rumānijas suverenitāte, taču vienlīdz būs atvērts globālajām saitēm un pietiekami spēcīgs, lai pretotos ārvalstu ietekmei, jo īpaši Krievijas.
Cilvēks nevar būt vienkārši izolēts, tikai izolēta sabiedrība netiek ietekmēta no ārpuses. Mums būtu jāiztur šīs ietekmes un jāspēj tās novērst, lai tās mūs nepakļautu.
Ņemot vērā, ka Rumānija ir nozīmīga NATO partnere, gaidāmajām vēlēšanām tiks pievērsta īpaši liela vērība arī no Eiropas puses, jo nākošā šīs valsts līdera rokās būs iespēja ietekmēt reģiona attīstības virzienu turpmākajos gados.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
