SAB secina, ka sankcijas nepiespiedīs Putinu mainīt agresīvo ārpolitiku
Pret agresorvalsti Krieviju vērstās sankcijas ir efektīvas un pat daļēja to atcelšana būtu bīstama. Tā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB) šodien publicētajā ziņojumā par Rietumvalstu sankciju radītajiem zaudējumiem Krievijai. Ar brīdinājumu nemazināt sankcijas pret Maskavu SAB nācis klajā laikā, kad arvien vairāk pastiprinās spiediens mīkstināt agresorvalstij noteiktos ierobežojumus.
Satversmes aizsardzības birojs ieguvis izlūkošanas informāciju par to, kādi ir pašu Krievijas iestāžu aprēķini par sankciju ietekmi. Aplēses ir slepenas un paredzētas tikai iekšējai lietošanai. Kā norāda SAB direktors Egils Zviedris, šie aprēķini ir pretrunā agresorvalsts publiski paustajiem vēstījumiem, ka Krievija veiksmīgi pārvar sankciju radīto ietekmi.
"Tas secinājums ir gana skarbs. Sankcijas atstāj ietekmi un, ja runājam par nākotni, nākotnē atstās ievērojamu ietekmi uz Krievijas ekonomikas attīstību."
Kā lēš pati Krievija, pēc pilna apmēra iebrukuma tā zaudējusi aptuveni 130 miljardus ASV dolāru. Tie iztērēti, lai, apejot sankcijas, iegūtu preces, ko pirms kara Krievija no Rietumvalstīm varēja nopirkt lētāk. Tāpat sankciju dēļ vairākas Krievijas nozares zaudējušas būtisku eksporta tirgu Rietumos, kuru joprojām nav izdevies aizvietot. Salīdzinot ar 2021. gadu, Krievijas melnmetālu eksports samazinājies par 20%, ķīmisko produktu, – par 35%, dzelzsrūdas – par 40%, bet koksnes un celulozes eksports sarucis pat uz pusi.
Maskavā lēš, ka Rietumu sankciju rezultātā nākamajos piecos gados Krievija var zaudēt vēl 136 miljardus dolāru. Taču SAB vērtējumā šie aprēķini ir pārāk optimistiski, reālā sankciju ietekme ir daudzkārt lielāka, un varētu būt lēšama ap vienu triljonu dolāru.
Kā secinājis SAB, lielākā daļa režīma pārstāvju, tostarp augstas amatpersonas, saprot, ka karš Ukrainā un Rietumvalstu sankcijas Krievijas ekonomikai rada būtiskas problēmas. Taču vienlaikus izlūkošanas informācija liecina, ka pastāv augsta ticamība, ka līdz Vladimiram Putinam nonāk sagrozīta informācija. Un tas, ļoti iespējams, stiprina Putina pārliecību, ka sankciju radītie zaudējumi ir otršķirīgi iepretim viņa apmātībai par nepieciešamību iekarot Ukrainu.
SAB secina, ka sankcijas nepiespiedīs diktatoru mainīt agresīvo ārpolitiku, taču tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ilgtermiņā ierobežot Krievijas spējas apdraudēt arī NATO valstis. Tāpēc SAB brīdina, ka pat daļēja sankciju atcelšana būtu bīstama.
"Protams, sankcijas nebūs tas līdzeklis, kas ātri un efektīvi mainīs Krievijas agresīvo pretnostādi pret Rietumvalstīm. Bet sankcijas ir tas līdzeklis, ar kura palīdzību mēs varam slāpēt Krievijas ekonomikās spējas un tādā veidā mazināt arī Krievijas radīto apdraudējumu Rietumvalstīm."
Arī ārlietu ministre Baiba Braže ir pārliecināta par sankciju efektivitāti, par to liecina ne vien ekonomiskie rādītāji, bet arī Krievijas pastiprinātā vēlme nepieļaut jaunu sankciju ieviešanu, tomēr ministre norāda, ka vērst spiedienu pret Krieviju kļūst arvien sarežģītāk.
"Tas pierādījumu kopums apliecina, jā, ka sankcijas strādā. Un jā, Eiropai diemžēl nav izdevies pieņemt 20. sankciju kārtu. Jūs zināt, tas ir vienas, divu valstu dēļ. Mēs vēlamies tomēr tikt pie šī lēmuma klāt, tāpēc mums notiek arī aizkulišu diskusijas par dažādiem mehānismiem, kā tomēr to varētu izdarīt."
Sankciju jauno kārtu Eiropas Savienība vēlējās pieņemt februārī, kara ceturtajā gadadienā, taču tas neizdevās, jo lēmumu bloķēja Ungārija un Slovākija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
