Sadzina pagrabā, ņirgājās un dzērumā nāca meklēt sievietes – Jahidnes iedzīvotāji stāsta par 27 dienām krievu okupācijā

Kopš Jahidnes ciems atbrīvots no krievu okupācijas apritējuši jau gandrīz četri gadi, bet rētas, ko šīs nelielās apdzīvotās vietas cilvēki okupācijas laikā ieguva, joprojām ir ļoti dziļas.

Varlērijs ved TV3 Ziņas lejā uz vietējās skolas pagrabu – tur krievu armija sadzina visus ciema iedzīvotājus un turēja 27 dienas.

"Te uz katras sienas ir uzzīmēts kalendārs. Mūs ārā nelaida – nezinājām vai ir diena vai nakts, un tā 27 dienas dzīvojām. Nezinājām, kura nedēļas diena ir. Ja dienu nodzīvojām un netikām nošauti – tas jau bija labi," par piedzīvoto teroru saka Valērijs.

Jahidnes iedzīvotājiem 27 dienas okupācijā bija elle. Kamēr skolas pagrabā bija sadzīti visi – 360 Jahidnes iedzīvotāji, pašu skolu krevi, pārvērta par savu galveno štābu un cilvēkus pagrabā izmantoja kā dzīvo vairogu – zinot, ka Ukrainas armija nešaus uz civiliedzīvotājiem.

Uz jautājumu, vai okupanti nākuši arī uz pagrabu, Valērijs stāsta: "Tikai piedzērušies, meklēja sievietes, nāca paņirgāties par cilvēkiem. Un šie ir cilvēku vārdi, kuri pat pagrabā nomira."

Kad ukrainas karavīri ciemu atbrīvoja, pavērās baiss skats – viņu mājas bija izlaupītas vai sagrautas. Tagad tās uzbūvētas no jauna par Latvijas budžeta līdzekļiem.

Kapelāns Elmārs Pļaviņš un "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele, kas uzraudzījusi būvniecības procesu no pirmās dienas saka – ir liels prieks, ka esam varējuši šiem cilvēkiem palīdzēt.

"Šobrīd tie cilvēki, kā viņi paši saka, ir ieraudzījuši to lielo brīnumu, ko Latvija, Ārlietu ministrija kopā ar uzņēmēji mieram ir paveikuši. Neskatoties uz celtniecības dažām niansēm, cilvēki ir ļoti pateicīgi, tas viņiem ir tāds iedvesmas avots, kā viņi saka – ir vērts dzīvot tālāk," pauž Pļaviņš.

Tamāras kundze rāda foto, kas uzņemts okupācijas laikā – arī viņas ģimenes māju krievu nobombardēja: "25 dienas kopā ar visiem ciema iedzīvotājiem bijām skolas pagrabā, kad pie mums ienāca orki. Visus sadzina tur, mūsu pagalmos sadzina savu tehniku, tankus, bruņumašīnas un paši staigāja apkārt piedzērušies un šaudījās. Pagrabā mūs turēja krievi, bet mūsu mājās bija burjati, tuvinci, visi maza auguma, visi vienādi, te viņi saimniekoja, zaga mūsu tehniku, ledusskapjus, visu ko varēja izvest to nozaga."

Vietējie iedzīvotāji atklāj, ka krievu okupanti nogalinājuši viņu mājdzīvniekus, mājlopus un tos apēduši.

Atmiņas par okupācijas laikā piedzīoto paliks uz mūžu, bet šie cilvēki ir ārkārtīgi pateicīgi Latvijai par atbalstu. Viņi saka: krievi atnāca pie mums visu izpostīt, bet jūs – atjaunot.

"Jūsu valsts dara lielas lietas. Tā ir milzu palīdzība. Manu māju nodedzināja pilnībā. Labi, ka šķūnis palika – tā nu es tur arī dzīvoju. Ieliku tur krāsniņu, ar malku kurinu un tā arī šos visus gadus dzīvoju. No manas mājas bija tikai sienas dažas palikušas. Kad saņēmām ziņu, ka Latvija atjaunos mūsu mājas, es biju pirmā rindā, jo man vienkārši nebija, kur dzīvot," saka Jahidnes iedzīvotāja Tamāra.

Jahidnes ciems ir netālu no Černihivas pilsētas, kas regulāri cieš no uzbrukumiem un arī Jahidnē bērni jau zina, kā atšķirt raķetes no droniem: "Šeit diezgan bieži lido Šahedi. Vakar arī divus dzidrējām, dzirdējām arī kā viņus triec nost, gājām slēpties pagrabā. Prims nedēļas naktī šeit pāri ļoti daudz lidoja."