Saeimā iesniegta iniciatīva par Latvijas Krievu savienības slēgšanu
Saeimā iesniegta vairāk nekā desmittūkstoš pilsoņu parakstīta iniciatīva par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu. Nākamnedēļ noslēgsies parakstu pārbaude, un tad šis kolektīvais iesniegums būs jāizskata deputātiem. "900 sekundes" skaidroja, vai Tatjanas Ždanokas vadītās partijas dienas patiešām varētu būt skaitītas.
Lai censtos panākt Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu, parakstu vākšanu sāka uzņēmējs no Jelgavas Gatis Auziņš, kurš nepārstāv nevienu politisko spēku. Tatjanas Ždanokas partija, viņaprāt, jau gadiem rīkojas pretvalstiski.
"Tā pati Krievijas bruņoto spēku un sarkanās armijas slavināšana. Pieminekļu tie ķekatu gājieni mūžīgie devītajā maijā. Tas ir viens, bet otrs, kam es gribētu vairāk pieskarties, ir tas, ka patiesībā šī savienība un tajā esošie cilvēki ir jau veikuši uzbrukumu Latvijai pirms desmit gadiem. Ja atceramies, bija referendums par divvalodību. Kurā mēs sagrupējāmies, un to nepieļāvām. Bet tas bija nopietns agresijas akts."
Iniciatīvas autoram kategoriski nepieņemams ir arī tas, ka Latvijas Krievu savienība karā ir nostājusies Krievijas pusē.
"Veic darbības un dažādas akcijas, kas tieši vai netieši atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Respektīvi, nostājoties pret Latvijas, Eiropas un Rietumu interesēm," stāsta kolektīvā iesnieguma autors.
Savukārt kā jelgavnieks, Gatis Auziņš ir sašutis par to, ka Jelgavas domē no Latvijas Krievu savienības ievēlētais deputāts Andrejs Pagors regulāri apmeklējot Lietuvu, lai paustu atbalstu par spiegošanu Krievijas labā notiesātajam Aļģirdam Paleckim.
"Lietuvieši, viņi jau nezina, ka tas Latvijas Krievu savienības deputāts ir viens Jelgavā, bet viņš pārstāv mūs visus. Faktiski sanāk tā, ka mēs, visi jelgavnieki, atbalstām Krievijas spiegu, kuru tiesā Lietuvā," spriež kolektīvā iesnieguma autors.
Krievu savienības līdere Ždanoka TV3 Ziņām atteicās komentēt iniciatīvu par viņas partijas slēgšanu, atbildot, ka šo jautājumu nekomentēs.
Iespēju izbeigt Latvijas Krievu savienības darbību paver šovasar pieņemtie labojumi Politisko partiju likumā, ko ierosināja Nacionālā apvienība.
"Ar tiem mūsu iesniegtajiem grozījumiem, kurus var piemērot šajā gadījumā, pirmais, manuprāt, Krievu savienība varētu būt pirmā, kuru tas varētu ietekmēt. Protams, var mēģināt pievērt acis uz kaut ko, kas it kā likumā ir definēts, bet, kā saka, īsti mēs tīri praktiski nevēlamies ķerties klāt. Es domāju, ka pašreiz situācija ir nobriedusi tāda, ka lieka auklēšanās daudziem jau var likties nepieņemama," norāda Saeimas deputāts Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība).
Saskaņā ar jauno normu, partijām ir aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību un valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu. Tāpat aizliegts sludināt nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju un propagandēt karu. Pretlikumīga ir arī atbalsta sniegšana agresorvalstij.
Ja ar parakstu apstiprināšanu viss būs kārtībā, iniciatīva mēneša laikā ir jāizskata Saeimas Iesniegumu komisijā. Lēmuma pieņemšana par kādas partijas darbības izbeigšanu gan nav Saeimas kompetencē. To var izlemt tikai tiesa. Bet deputātiem ir pilnvaras kolektīvo iesniegumu nosūtīt prokuratūrai, kas savukārt var celt prasību tiesā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
