Srebrenica ir neliela pilsēta Bosnijā, kas kļuva par vietu, kur 90. gadu vidū tika pastrādāts nežēlīgākais kara noziegums Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Atceroties tur pastrādāto genocīda noziegumu, Sarajevā atklāta izstāde, kas godā sievietes, kuras gadu desmitiem cīnījušās par taisnīgumu, patiesību un savu tuvinieku piemiņu.
Trīsdesmit gadus pēc Srebrenicas slaktiņa – nežēlīgākā masu nozieguma Eiropā kopš Otrā pasaules kara – daudzi upuri joprojām nav atrasti.
1995. gada jūlijā, Bosnijas kara laikā, ANO pasludināto "drošo zonu" Srebrenicā ieņēma Bosnijas serbu spēki. Tika nogalināti vairāk nekā 8 tūkstoši bosniešu vīriešu un zēnu. Viņi tika aprakti masu kapos un vēlāk daudzu mirstīgās atliekas pārvietotas, lai paslēptu nozieguma pēdas. Katru gadu tiek atrastas jaunas mirstīgās atliekas, tās tiek identificētas un upuri pārapbedīti.
FOTO: EKRĀNUZŅĒMUMS
Lai gan pagājuši trīs gadu desmiti, izdzīvojušie un viņu ģimenes joprojām turpina cīņu par taisnīgumu un piemiņu. Viens no šīs neatlaidības simboliem ir izstāde Mātes šalle, kas nesen atklāta Sarajevā.
Izstāde tapusi atjaunotajā Nacionālajā bibliotēkā, un tās centrā – vairāk nekā 3 000 lakatu. Daudzi no tiem ziedoti no sievietēm visā pasaulē. Tie simbolizē zaudējumu, skumjas un spēku, ko šīs sievietes nēsā sevī jau gadiem. Daudzas no tām ir tradicionālās galvassegas, ko nēsāja bosniešu sievietes, apglabājot savus mirušos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Izstādē redzami arī māšu portreti, ko gleznojusi Jaunzēlandes māksliniece Nūra Hasana. Katrs darbs atgādina – aiz skaitļiem stāv īsti cilvēki, īstas sāpes un neatlaidība.
Kopš pagājušā gada ANO ir pasludinājusi 11. jūliju par Srebrenicas genocīda piemiņas dienu. Arī šonedēļ, pieminot šo traģēdiju, tiks pārapbedīti vēl septiņi identificētie upuri.
