Sārts: Krievija gribētu redzēt pasauli, kurā lielām valstīm ir teikšana par mazajām
Krievija gribētu redzēt pasauli, kurā lielām valstīm ir teikšana par mazajām, kas nav tā pasaule, kurā Latvija, būdama salīdzinoši maza valsts, patlaban dzīvo, intervijā TV3 ziņu raidījumam "900 sekundes" sacīja NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Komentējot Krievijas priekšlikumus NATO un ASV viņš atbildēja sekojoši. "Pēc būtības droši vien tas, kas ir ietverts divos priekšlikumos ASV un NATO, pamatā varētu būt tas, kā Krievija gribētu redzēt pasauli, kurā lielām valstīm ir teikšana par mazām valstīm, kurā, ja tu esi liels un spēcīgs, mazajiem jāklausa tevi uz vārda," sacīja Sārts, piebilstot, ka tā nav tā pasaule, kurā Latvija, būdama salīdzinoši maza valsts, dzīvo.
Viņš atgādināja, ka patlaban Latvijas balsij NATO ir tāds pašs svars kā lielām valstīm, kā piemēram, ASV vai Vācijiai. "Šie Krievijas priekšlikumi ataino nedaudz to, kā Krievija gribētu redzēt pasauli, bet, es domāju, ka viņi diezgan labi saprot, kādu atbildi viņi saņems," sacīja Sārts, piekrītot, ka Krievija faktiski prasa kaut kādā veidā NATO pašnāvību, kas nav atbalstāms. Viņš atgādināja iepriekšējā NATO ģenerālsekretāra teikto, kurā viņš nācis klajā ar atziņu, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina pamatmērķis jau daudzus gadus ir panākt NATO izjukšanu.
Sārts atzina, ka Krievijas rīcība ir starptautiskajā vidē ir stabilitāti neveicinoša. Pēc viņa sacītā, Krievijas atbildīgajām amatpersonām vajadzētu saprast, ka Krievijas priekšlikumi nebūs pieņemami ne ASV, ne NATO, jo, ja Krievijas mērķis ir uzsākt karadarbību Ukrainā lielākā mērā nekā līdz šim, šīs valsts iedzīvotājiem to jāatbalsta, taču sabiedriskās aptaujas liecina, ka Krievijas iedzīvotāji lielā mērā to neatbalsta, lai gan Krievijas informācijas telpā notiek gatavošanās šādam scenārijam.
Viņš arī pauda uzskatu – Krievija vēlas panākt, ka pie tās eskalācijas Ukrainā ir vainīga ASV un NATO, lai gan Ukraina strauji veidojas par nāciju un tajā ir daudz lielāks cilvēku īpatsvars, kas gatavi aizstāvēt savu valsti.
Viņš arī atzina, ka Rietumos cilvēkiem daudzviet negribas ticēt iespējamībai, ka 21.gadsimtā vienā no Eiropas centrālajām daļām varētu sākties liels karš, kas ir normāli, ka no Krievijas attālāk esošie mēģina neticiēt šādai kārtībai, bet diezgan daudzi saprot, cik augstas ir likmes un kādi patiesībā ir iespējamie scenāriji.
Komentējot ieceri Latvijā līdz vasarai izveidot Nacionālo kiberdrošības centru, Sārts sacīja, ka ar esošajiem resursiem Latvijai kļūst arvien grūāk panākt kibervides drošību valstī, īpaši ņemot vērā iespējamos lielākos konfliktus Eiropā, kuru rezultātā kiberdrošības draudus redzēsim daudz lielākā mērā nekā līdz šim.
Komentējot situāciju Kazahstānā, viņš tur redzamo nodēvēja par virpuļviesuli, atgādinot, ka pirms vairākām dienām gāzes cenu celšanās dēļ šajā valstī sākās protesti, kas strauji pieauga. Prasības bija kontrolētās gāzes cenas pazemināt. Tāpat Kazahstānas prezidenta un valdības atkāpšanās, kas ir noticis. PatlaBan notiek Kazahstānas valdības vadītā operācija Almatā, sekojis lūgums Krievijas un Baltrievijas armijai palīdzēt, kas, iespējams, nozīmēs kādu spēku ievešanu Kazahstānā no Krievijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
