Sarunas Floridā noslēdzas bez izrāviena miera virzienā. Vai Putins turpinās šo asiņaino karu arī nākamajā gadā?

Neviena no miera sarunu procesā iesaistītajām pusēm neatklāj detaļas par Floridā panākto, īsos paziņojumos lasām pārsvarā vienus un tos pašus paziņojumus.

Baltā nama sūtnis Stīvs Vitkofs vakar vakarā paziņoja, ka sarunas Maiami gan ar viņa Krievijas kolēģi Kirilu Dmitrijevu, gan ar Ukrainas nacionālās drošības padomnieku Rustemu Umerovu bija "produktīvas un konstruktīvas".

Arī Ukrainas delegācijas vadītājs īsā paziņojumā pauda, ka sarunās galvenā uzmanība pievērsta četriem svarīgākajiem dokumentiem, pie kuriem darbs turpinās.

Runa ir par, pirmkārt, Ukrainas teritorijām, 20 punktu miera plānu, daudzpusēju vienošanos par spēcīgām, juridiski nostiprinātām drošības garantijām un Ukrainas ekonomikas attīstības plānu.

Noskaties: Sagrābt pēc iespējas vairāk. Ukraiņi norāda, ka Putins okupantiem līdz jaungadam devis konkrētus uzdevumus

Umerovs arī informēja, ka puses īpaši koncentrējušās uz turpmāko sarunu kārtu grafiku un secību. Ukraina, ASV un Eiropa sarunās esot centušās saskaņot kopīgu stratēģisko pieeju.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunas nodēvējis par konstruktīvām, piebilstot, ka tās virzās uz priekšu straujā tempā. Tomēr Zelenskis arī uzsvēra, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai Krievija tiešām ir gatava izbeigt karu.

"Mēs noslēdzam šo vēsturisko nedēļu Ukrainai – nozīmīgu diplomātisko nedēļu. Galvenais rezultāts ir tas, ka esam nodrošinājuši Ukrainai 90 miljardus eiro uz diviem gadiem. Šis ir decembra galvenais rezultāts un daudzējādā ziņā svarīgs visa gada iznākums. Eiropa ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Mēs par šo lēmumu cīnījāmies ļoti ilgu laiku, un es vēlos pateikties visiem, kas palīdzēja," sacīja Zelenskis.

Viņš arī norādīja, ka darbs pie plānošanas un saziņas ar partneriem turpināsies arī Ziemassvētku nedēļā: "Arī darbs pie dokumentiem par kara izbeigšanu, drošības garantijām un mūsu valsts atjaunošanu turpinās – puses detalizēti izskata katru punktu, un notiek konstruktīva sadarbība ar Amerikas pusi. Tas ir svarīgi. Viņi arī apspriež laika grafiku – iespējamos laika grafikus konkrētiem lēmumiem. Spiedienam uz Krieviju ir jāpalielinās. Nākamā nedēļa, kaut tā būs Ziemassvētku nedēļa, kad pasaulē pieklust politika, mēs turpināsim būt saziņā ar saviem partneriem, ar visiem, kuri var palīdzēt aizsargāt mūsu valsti, cilvēkus, ar tiem, kuri turpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu šo karu."

ASV viceprezidents Dž. D. Venss šodien intervijā ASV medijiem paziņoja, ka miera sarunās ir panākts progress, taču nav pārliecības par miermīlīgu izlīgumu. Pēc Vensa teiktā, sarunu laikā rodas grūtības ar trim iesaistītajām pusēm: ukraiņiem, krieviem un eiropiešiem.

Tomēr, viņaprāt, "izrāviens" ir tas, ka "visi pretrunīgie jautājumi tiek izvirzīti atklātai diskusijai".

Venss uzskaitīja arī sarunu pretrunīgākos jautājumus, starp kuriem galvenais ir teritoriālais jautājums. Proti, viņš uzsvēra, ka krievi vēloties kontrolēt Doneckas apgabalu, bet ukraiņi, saprotams, atsakās bez cīņas atkāpties no Donbasa reģiona.

Arī Kremļa sūtnis Dmitrijevs šobrīd Maskavā, visticamāk, ziņo Putinam par Floridā runāto, taču diez vai no tā ir liela jēga, jo arvien nulle indikāciju, ka Kremlis būtu gatavs piekrist jebkādam risinājumam, kas nebūtu Ukrainas kapitulācija.

Vakar Putina galvenais ārpolitikas palīgs Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Ukrainas un tās Eiropas sabiedroto pieprasītās izmaiņas ASV izstrādātajā satvarā neuzlabo miera izredzes. Un te, visticamāk, runa ir gan par teritoriju jautājumu vai tā saucamo demilitarizēto zonu Donbasā, kuras izveide arvien biežāk tiek apspriesta, gan arī drošības garantijas, kas būtībā paredz, ka virkne NATO valstis uz vietas Ukrainā pēc miera panākšanas palīdzētu gan stiprināt Ukrainas Bruņotos spēkus, gan arī uzraudzīt miera ievērošanu.

Peskovs informēja, ka pēc tam, kad Putins būs uzklausījis izklāstu par Floridas sarunām, Maskava formulēšot savu nostāju, un šeit galvenais jautājums, kāda būs ASV reakcija, ja agresorvalsts Krievija turpinās noraidīt diplomātiskos centienus.

Lasi vēl – Kremlis dievojas, ka Putins neplānojot iebrukt Eiropā un dēvē izlūkdienestu datus par "nepatiesiem"

Analītiķu ieskatā ir trīs iespējas. Pirmā, kas būtu vissliktākā, ka Tramps vēl vairāk izdara spiedienu uz Zelenski, lai tas paraksta Ukrainai neizdevīgus miera nosacījumus.

Otrā, maz ticama, bet, ka ASV sāk spiest uz Krieviju, tostarp apgādājot Ukrainu ar ieročiem.

Un trešā – ASV vienkārši izstājas no šī miera procesa, sakot, "mēs centāmies, nesanāca", un arī šis scenārijs Ukrainai un Eiropai kopumā būtu ārkārtīgi bīstams.

ASV senators, republikānis Lindsijs Greiems uzskata, ka Vašingtonai vajadzētu ievērojami palielināt spiedienu uz Maskavu, tostarp piegādāt Ukrainai "Tomahawk" spārnotās raķetes, ja Putins atteiksies pieņemt sarunu ceļā panāktu izlīgumu.

Viņaprāt, Putins turpinās ieņemt Donbasu ar spēku, līdz ASV pastiprinās spiedienu. Visai droši var teikt, ka Maskava nepiekritīs atteikties no saviem ultimātiem un turpinās šo asiņaino karu arī nākamajā gadā.