Gan Serbija, gan Gruzija šobrīd piedzīvo ilgākos un plašākos protestus. Abās valstīs iedzīvotāji mēnešiem ilgi turpina iziet ielās, pieprasot politiskās pārmaiņas – jaunas un godīgas vēlēšanas. Protesti turpinās, par spīti represijām un masveida aizturēšanām.
Serbijā studentu vadītie protesti, kas valsti pārņēmuši jau vairāku mēnešu garumā, ir pārauguši plašā, visaptverošā kustībā, kas aizvadītajā nedēļas nogalē piedzīvoja vienu no savām kulminācijām. Tūkstošiem cilvēku izgāja gan galvaspilsētas Belgradas ielās, gan arī citviet valstī.
Galvenā demonstrantu prasība ir ārkārtas vēlēšanas, kā arī protestu laikā aizturēto cilvēku atbrīvošanu.
"Mēs nepadodamies. Mēs vēlamies gāzt Vučiču. Lai kurš cits nāktu viņa vietā – tas nav svarīgi," saka protestētāja.
Nedēļas nogalē Belgradā studenti un viņu atbalstītāji bloķēja svarīgākās pilsētas ielas, tam izmantojot gan, piemēram, atkritumu tvertnes, gan arī metāla nožogojumus. Saspringtā atmosfēra pārauga sadursmēs ar policiju, kas lietoja asaru gāzi un aizturēja vairāk cilvēku.
"Šie ir miermīlīgi protesti, un viss. Neviens šeit nerada nekādus sarežģījumus. Cilvēki vienkārši stāv un cenšas paust savu viedokli," norāda protestētājs.
Šie protesti aizsākās nu jau pirms astoņiem mēnešiem, kad sabiedrības sašutumu izraisīja renovētās dzelzceļa stacijas jumta sabrukšana Novisadā, kur gāja bojā 16 cilvēki. Daudzi serbi pie notikušā vaino korupciju un vājo uzraudzību, kas ir sekas, kā viņi saka, gadiem ilgiem adekvātas valsts pārvaldības trūkumiem prezidenta Aleksandra Vučiča vadībā.
Līdz ar to – no lokāla protesta Novisadā šī kustība ir pārvērtusies par plašu sacelšanos pret to, ko daudzi uzskata par autoritāru valsts režīmu. Vučičs apgalvo, ka protestus kurina "ārvalstu spēki", un ir solījis turpināt represijas pret demonstrantiem. "Būs vēl vairāk arestu par uzbrukumiem policijai pagājušajā naktī. Tās nav beigas. Visi uzbrucēji tiek identificēti," paziņoja Vučičs.
Tikmēr arī Gruzijā protesti notiek jau septīto mēnesi pēc kārtas. Arī šeit demonstranti pieprasa jaunas vēlēšanas un politieslodzīto atbrīvošanu. Krīze šajā Kaukāza valstī sākās pēc tam, kad valdošā prokremliskā partija Gruzijas sapnis pasludināja savu uzvaru parlamenta vēlēšanās, kurās tika fiksēti acīmredzami pārkāpumi, kā arī apturēja sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībā. Kopš tā laika aiz restēm ir nonākuši neskaitāmi opozīcijas pārstāvji, tostarp lielākā daļa proeiropeisko līderu. Protestētāji apsūdz valdību par valsts tuvināšanu Krievijai un vārda brīvības ierobežošanu, kas līdzinās Kremlim raksturīgām metodēm.
"Valsts šobrīd atrodas strupceļā. Nekas nenotiek, izņemot represijas. Valdošā partija "Gruzijas sapnis" gandrīz visus politiskos līderus ir ielikusi cietumā, taču protesti turpinās un turpināsies. Šodien aiz manis stāvēja visas partijas — vienotas protestu kustībā, kopā ar ieslodzīto ģimenēm. Mēs esam vienoti līdz brīdim, kad šis režīms, kurā jau redzamas sairšanas un iekšēju konfliktu pazīmes, pats sevi sagraus," norāda Gruzijas 5. prezidente Salome Zurabišvili.
Eiropas Savienība aizvien apsver nopietnas sankcijas pret Gruziju, tostarp bezvīzu režīma apturēšanu un daļēju tirdzniecības līguma darbības ierobežošanu. Taču Eiropas iekšējās domstarpības līdz šim ir bremzējušas šādu lēmumu pieņemšanu, un maz ticams, ka arī tuvākajā laikā tie varētu tikt pieņemti.
