Šodien noslēdzas Kremļa pseidoreferendumi Ukrainā: kas notiks tālāk?

Maskavas līderi cer, ka jebkurš paziņojums par teritoriju aneksiju tiks uzskatīts par attaisnojumu Krievijas "īpašai militārai operācijai" un vairos patriotisko atbalstu konfliktam – noskaņojumus Kremlī komentē britu izlūkdienestā.

Vienlaikus tiek prognozēts, ka Kremļa gaidas attiecībā uz Krievijas sabiedrību var nepiepildīties, jo tautas noskaņojumu spēcīgi iespaido ziņas par Krievijas nesenajiem neveiksmēm kaujaslaukā Ukrainā, kā arī bažas par pagājušajā nedēļā izsludināto mobilizāciju.

Latest Defence Intelligence update on the situation in Ukraine – 27 September 2022

Find out more about the UK government's response: https://t.co/xG1CgXqeKM

🇺🇦 #StandWithUkraine 🇺🇦 pic.twitter.com/schw2ockbs

— Ministry of Defence 🇬🇧 (@DefenceHQ) September 27, 2022

Kremļa propagandas šovs

Okupācijas varasiestādes jau laikus ziņo par "rekordlielu vēlētāju aktivitāti" un cilvēku vēlmi "ātri kļūt par Krievijas sastāvdaļu".

"Visi četri referendumi par pievienošanos Krievijai ir notikuši," jau pirmdienas rītā vēstīja Kremļa propagandas kanāli, lai gan formāli "balsošana" Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās beigsies tikai otrdien.

Krievijas propagandisti jau kopš 23.septembra – pseidoreferendumu pirmās dienas – cenšas uzburt augstas vēlētāju aktivitātes ainu, tomēr ne viss izdodas tik gludi. Kā piemēru raidsabiedrība "BBC" min Kremļa ziņu aģentūru paziņojumus par 90% vēlētāju līdzdalību Luhanskas "republikā", kamēr paralēlās ziņas par gandrīz iztukšotiem ciemiem šajā reģionā "balsotāju aktivitātes" vēstījumos tiek ignorētas.

Jau 25. septembrī, kad līdz "referenduma" beigām vēl bija divas dienas, okupētās Krimas "socioloģijas centrs" publiskoja Zaporižjas apgabala "vēlētāju aptaujas" datus. Saskaņā ar tiem 93% pseidoreferenduma dalībnieku nobalsojuši par pievienošanos Krievijai.

Tie paši Krimas "sociologi" jau pirms "balsošanas" sākuma publicēja "pētījuma" rezultātus, saskaņā ar kuriem "referendumu" rezultāti uzrādīs 80-90% atbalstu Krievijai visos četros okupētajos reģionos.

Pievienotajās teritorijās gaidām mobilizācija

Arī ASV Kara izpētes institūta (ISW) eksperti norāda uz Krievijas nodomu ap 1.oktobri anektēt okupētās Ukrainas daļas. Analītiķi atzīmē, ka šis datums ir Krievijas armijas rudens iesaukuma cikla sākums. Krievija varētu mobilizēt arī Ukrainas okupētajās teritorijās dzīvojošos ukraiņus.

"Kremlis, visticamāk, Ukrainas pilsoņus okupētajās teritorijās ietvers Krievijas iesaukuma ciklā, paplašinot Ukrainas pilsoņu piespiedu mobilizāciju cīņai pret Ukrainu," teikts ISW ziņojumā.

"Tāpat kā "Krievijas pilsoņi" saskaņā ar Krievijas likumiem, ukraiņu vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem anektētajās teritorijās būtu pakļauti militārajam dienestam," piebilst eksperti.

Vienlaikus militārie analītiķi atzīmē, ka daļa ukraiņu jau ir mobilizēti Krievijas Federācijas bruņoto spēku rindās. 25. septembrī Sevastopoles "gubernators" ziņoja par aptuveni 2 tūkst cilvēku mobilizāciju okupētajā Krimā un Sevastopolē.

Vietvalža krēslā sēdinās Rogozinu

Pašpasludinātās Luhanskas un Doneckas republikas, kā arī Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupētās daļas pēc aneksijas var tikt iekļautas Krimas federālajā apgabalā kopā ar pussalu, vēsta Krievijas laikraksts "Vedomosti".

Atsaucoties uz avotiem, avīze min, ka par jauno Kremļa sūtni šajā apgabalā varētu kļūt bijušais vicepremjers un bijušais "Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins.

Vedomosti reports that Russia is planning on creating a new Crimean Federal District that would include occupied Crimea, Kherson, Zaporizhzhia, Luhansk, and Donetsk. Dmitry Rogozin is the likely candidate to serve as its presidential envoy.https://t.co/qax5nwOHHU

— Rob Lee (@RALee85) September 27, 2022

No 23. līdz 27. septembrim Krievijas okupētajās teritorijās Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos Ukrainā to administratīvajās robežās notiek pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijas Federācijai.

Šādu "balsojumu" Kremlis sarīkoja, lai gan Krievija pilnībā nekontrolē nevienu no šiem reģioniem. Pēc viltus balsojuma Kremlis, visticamāk, paziņos par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 25. septembrī sacīja, ka pēc "referendumiem" uzskatīs par neiespējamu "turpināt nekādas diplomātiskās sarunas" ar Krieviju.