Šorīt atkal dzirdami sprādzieni, Kalnu Karabahā turpinās Azerbaidžānas operācija

Gan Armēnijas, gan Azerbaidžānas mediji otrdienas rītā vēsta, ka "konflikts" Kalnu Karabahā nerimstas. Azerbaidžānas bruņoto spēku vienības turpina pozicionālās operācijas, kuras pavada dažāda veida ieroču apšaudes pret civilo infrastruktūru, taču Kalnu Karabahas bruņoto spēku vienības izrāda sīvu pretestību, ziņo armēņu medijs "news.am".

Tiek lēsts, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki apšaudījuši ātro palīdzību, kas mēģinājusi uz slimnīcu transportēt astoņus ievainotos. Apšaudē ievainots mediķu transportlīdzekļa vadītājs, kā dēļ glābšanas operāciju nebija iespējams turpināt, tā "Facebook" paziņojis Kalnu Karabahas ombuds Gegems Stepanjans.

Ziņots arī, ka tā dēvētie krievu miera uzturētāji turpina iedzīvotāju evakuāciju, taču arī viņu centienus apgrūtina azerbaidžāņi. Proti, trešdienas rītā no Kalnu Karabahas mēģināts evakuēt sievieti un bērnus, taču arī pret viņiem raidīti šāvieni.

"Azerbaidžāņi it kā norādīja, ka ceļš ir atvērts, un jebkurš, kurš vēlas doties prom, to var darīt. Viņi [krievu miera uzturētāji – red.] plānoja izmantot Lačina maršrutu un šķērsot Hakari tiltu, taču, ejot no posteņa uz ciematu, azerbaidžāņi apšaudīja Krievijas transportlīdzekļus, izraisot [evakuācijas] aizkavēšanos. Rezultātā bērnus nevarēja evakuēt. (..) Līdz ar to viņi visi palika šeit; neviens nevarēja izbraukt," "Radio Liberty" pastāstīja viena no ciemata medmāsām.

Tikmēr Azerbaidžānas prese "azernews.az" apsūdz Armēniju mēģinājumos kaujās ievilkt arī Kalnu Karabahas ekonomiskajā reģionā dzīvojošos civiliedzīvotājus, tos piespiedu kārtā apbruņojot – tā preses konferencē sacījis valsts aizsardzības ministrijas preses dienesta vadītājs, pulkvedis Anārs Eivazovs. Viņš vēl piebildis, ka Armēnijas puse starptautiskajā sabiedrībā cenšas radīt nepareizu viedokli par "reālo situāciju".

Azerbaidžāna arī izceļ diennakts laikā gūtos panākumus, proti, "azernews.az" ziņo, ka valsts bruņotajiem spēkiem izdevies ar precīziem uguns triecieniem iznīcināt Armēnijas spēku formējumu militāros objektus un kaujas aprīkojumu, kas atrodas stratēģiski nozīmīgās pozīcijās. Pārtverti arī it kā Armēnijas sūtīti izlūkdroni.

Sākto militāro operāciju Azerbaidžāna turpina uzskatīt par vienīgo risinājumu savstarpējā konflikta atrisināšanā. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija atkārtoti aicinājusi Kalnu Karabahā esošās Armēnijas bruņoto spēku vienības nolikt ieročus un padoties, jo tikai tādā veidā tiks pārtrauktas uzsāktās "pretterorisma aktivitātes". Ministrijas paziņojumā arī pausts, ka Krievijas mieru uzturētāju darbs netiekot traucēts, bet gan "tiek radīti tādi apstākļi, lai viņi varētu pildīt savus pienākumus".

Azerbaidžānas prezidents paliek pie sava

ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens sazvanījies ar Azerbaidžānas Republikas prezidentu Ilhamu Alijevu, lai pārrunātu situāciju Kalnu Karabahā. Sarunas laikā Alijevs palicis pie jau izskanējušās versijas par "pretterorisma aktivitāšu" uzsākšanas iemeslu, proti, Armēnijas bruņoto spēku izlūkošanas-sabotāžas grupas Azerbaidžānas Karabahas reģionā terorisma nolūkā vairākkārt izvietojušas mīnas, kā dēļ bojā gājuši ne tikai ierēdņi, bet arī civiliedzīvotāji, vēsta "azernews.az". Tāpat azerbaidžāņu armijai uzbrukts ar dažāda kalibra mīnmetējiem un pret viņiem raidīta kājnieku ieroču uguns.

Alijeva ieskatā šīs darbības ir apzināta provokācija pret Azerbaidžānas suverenitāti, kuras īsteno Armēnija un tā sauktā separātistu institūcija. Lai šādas provokācijas neturpinātos, Azerbaidžāna bija teju spiesta reģionā uzsākt pretterorisma pasākumus.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka uzbrukumi netiek vērsti pret civiliedzīvotājiem un to infrastruktūru, bet gan tikai pret leģitīmiem militārajiem mērķiem. Tāpat Alijevs akcentēja, ka otra puse vairākkārt aicināta uz miermīlīgu dialogu un šis aicinājums joprojām ir spēkā, taču tā no piedāvājuma atteikusies.

Tikmēr Blinkens sarunā pauda bažas par notiekošo, aicināja uz pamieru un uzsvēra, ka ASV atbalsta tiešu dialogu starp Baku un Karabahas reģionā dzīvojošajiem armēņiem.

Armēnijas medijs "news.am" saistībā ar minēto telefona sarunu atkārtoti akcentē – Azerbaidžānas prezidents melo par civilo mērķu neaizskaršanu. Tāpat vērš uzmanību, ka Alijevs sarunā Blinkenam sacījis – Armēnijai noliekot ieročus un padodoties, solīts vien pārtraukt azerbaidžāņu uzsāktās pretterorisma aktivitātes Kalnu Karabahā, nevis līdz ar to arī atbruņot savas militārās vienības.

Jau vēstīts, ka konflikts atbalsojies arī Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, kur otrdien sākās protesti pie valdības ēkas. Protestētāji prasa premjerministra Nikola Pašinjava atkāpšanos, vainojot viņu valsts nodevībā, jo viņš nevēloties aizstāvēt Kalnu Karabahā dzīvojošos tautiešus.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Abu valstu attiecībās jau mēnešiem ilgi turpina pieaugt spriedze, Azerbaidžānai bloķējot Lačinas koridoru – vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju.