Spānija nolēmusi izpildīt savus draudus apturēt Katalonijas autonomiju! Pastāv bažas par iespējamiem nemieriem

“NEKUR NAV RAKSTĪTS, KA LATVIETIM JĀBŪT VIENTIESĪGAM”
(ULDIS ĢĒRMANIS)

Mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības uz saviem uzskatiem, tiesības uz izteikšanās brīvību, tiesības uz reliģijas brīvību, tiesības uz politisko brīvību, tiesības uz “seksuālo brīvību” utt.
Es šeit aizskaršu tikai divus “jēdzienus” - uzskati jeb “manas domas” un vēsturiskā vai reālā REALITĀTE. Mēs katrs, kā personība vai individualitāte, varam domāt, uzskatīt vai iedomāties visu, ko gribam. Es, piemēram, uzskatu, ka ir tikai viena kristīgā ticība, kas tiešā ceļā nāk no Jēzus Kristus – katoļticība (pie tam, lai nebūtu pārpratumu, esmu kristīts luterticībā). Visi baptisti, mormoņi, adventisti, jehovisti, pareizticīgie, anglikāņi, musulmaņi (jā, jā...), protestanti, luterāņi utt., manā uztverē ir tikai lielākas vai mazākas sektas. Kādēļ? - Pieņemot, ka es būtu garīdznieks – kas man liedz pienaglot manas domas pie kādas sienas un pasludināt, ka es Bībeli saprotu labāk nekā Vatikāns. Man būs sekotāji? Varbūt jā, varbūt nē (Luteram bija...). Šokējoši? Apvainojoši? BET – tie ir mani uzskati un – VAI ES TOS KĀDAM UZTIEPJU? Kaut kur esmu “ar putām uz lūpām” pieprasījis atzīt manus uzskatus? Vai kaut reizi esmu kādu apvainojis par viņa ticību? NEKAD, jo tie ir tikai mani uzskati un neesmu tiesīgs pieprasīt, lai tos atzītu visa pārējā pasaule... Tad kādēļ liela daļa latviešu UZTIEPJ citiem savus personīgos uzskatus par Kataloniju, bet tos, kuri tiešām pazīst Spāniju un Kataloniju, kā arī nevar atzīt latviešu pilnīgi aplamās domas, sauc par muļķiem un brīvības ienaidniekiem?
Vēsture un vēsturiskā realitāte. Ēģiptes piramīdas ir gan vēsturiska, gan reāla realitāte. Vezuva izvirdums ir gan vēsturiska, gan pierādāma (Pompeja) reāla realitāte. Napoleona karagājieni ir gan vēsturiski, gan dokumentāli pierādāma realitāte. Utt., utt. Tad kādēļ liela daļa latviešu nerespektē ne vēsturisko, ne reālo realitāti un starp visām spāņu nācijas “tautām” īpaši izdala tikai kataloniešus kā vienīgo “tautu”, kura neesot spāņi? Ar kādām tiesībām?
Ko ar to gribu teikt? Tikai to, ka daudziem latviešiem ir “niķis” uzskatīt, ka viņi visu zina un saprot labāk par visu pārējo pasauli – kā nesen “facebook” uzrakstīja kāds gudrs latvietis: “Paši mēslos līdz ausīm, bet lieliski zina, kas jādara ASV [un citām valstīm]...”.
Šis raksts ir par Kataloniju un latviešu “domām” par Kataloniju. Lai nebūtu pārpratumu – es (raksta autors) dzīvoju Spānijā vairāk kā 25 gadus, no tiem 12 Katalonijā, pie tam šajos 12 gados būdams arī katalonietes vīrs. Vai nebūtu loģiski, ka kaut mazliet tomēr esmu iepazinis Katalonijas situāciju? Diemžēl latviešu visziņi “facebook” un citur raksta, ka es (un citi Spānijā dzīvojoši latvieši) neko nesaprotot, bet viņi, ne reizi nepabijuši Spānijā, visu zinot labāk... Šī absolūtā ignorance un uzpūtība ir tas, kas mani baida, jo tieši tā sākas totalitārisms un to gan es gribētu palīdzēt Latvijai aiztaupīt.
Sāksim ar “punktu” salikšanu. Kas sastāda spāņu nāciju? Andalūzieši, astūrieši, galīsieši, valensieši, katalonieši, baleārieši, mursieši, kastīlieši, kantabrieši, baski, navarrieši, ekstremadūrieši utt.. Jautājums (loģisks) – kādēļ tikai kataloniešiem pēkšņi radies atsevišķas “tautas” statuss? Uz kāda pamata? Kādēļ latvieši apvaino citas spāņu nācijas “tautas”, izceļot tikai kataloniešus? Kādēļ, piemēram, ne valensiešus, kuri saglabāja savu identitāti un nosacīto valodu (visai līdzīgu kataloniešu mākslīgajai “valodai”, tikai daiļskanīgāku) cauri 700 gadu arābu okupācijai? Pie tam Valensija BIJA atsevišķa valsts – Valensijas karaliste. Nez' kādēļ valensieši ir lepni būt spānieši (to izsaka pilnīgi skaidri arī valensiešu himnas vārdi)? Visas Spānijas provinces ir lepnas par piederību Spānijai un to iedzīvotāji (ar 0,001 % izņēmumu) sevi uzskata par spāņiem, pasvītrojot, protams, savu reģionālo piederību, ko, savukārt, spāņi ciena un respektē. Vairāk kā 25 gadu laikā es nekad un nekur neesmu manījis kaut mazāko “rīvēšanos” reģionālās (vai – kā grib katalonieši - “tautību”) attiecībās. Vēl vairāk – Spānija, laikam, ir vienīgā pasaules valsts, kurā arī čigānu tauta ir pilnīgi līdztiesīga, nedzīvo taboros, bet, saglabājot savas tradīcijas, iekļāvusies Spānijas sabiedrībā kā absolūti līdzvērtīga. Pietiek tikai pieminēt ne pārāk sen aizgājušo izcilo dziedātāju Lolu Floresu vai viņas meitu Rosario - “vistīrākās” čigānietes, kuras baudīja un bauda ne tikai savas tautas, bet visas Spānijas neviltotu atzinību un pat pielūgsmi. Vai tas par ko neliecina?
Iztirzāsim nedaudz reālo vēsturi. Kāds var pateikt? - Kad un kur bija kāda “Katalonijas valsts” (vienalga – karaliste, principāts, hercogiste vai republika)? Pat manis kādreiz ļoti cienītā Elita Veidemane bezatbildīgi atļaujas apgalvot, ka Katalonija bijusi neatkarīga valsts.Vēsturē tādu ziņu nav. Vēl vairāk – vēsturē līdz apmēram 15/16 gadsimtam neparādās pat tāds Katalonijas ģeogrāfiskais nosaukums. Kādēļ? - Tādēļ, ka nosaukums “Katalonija” radies kāda sicīliešu skrīvera pārrakstīšanās kļūdas dēļ, sajaucot vārdu “layetana” ar “catalana”. Te nu ir tā 1000 gadu “valsts” Katalonija...
Visbiežāk latviešu visziņi raksta, ka Katalonija esot bijusi neatkarīga valsts līdz 1714. gadam, kad to okupējuši spāņi. Bet – pirms tam? Katalonija lidinājās mākoņos? Bija Spānijas sastāvdaļa, nekas vairāk. Kataloniešu valdoņi kārtējo reizi kļūdījās, pieslejoties Mantojuma kara zaudētājiem Habsburgiem. 1714. gada 11. septembrī (kataloniešu nacionālā svētku diena...) Barselona kapitulēja nevis spāņiem, bet apvienotajai franču/spāņu Burbonu karaļnamu aizstāvošajai armijai franču maršala vadībā. Neveicās, nabagiem, kārtējo reizi ubagojot citus saimniekus... Reizi par visām reizēm būtu jāsaprot un jāatzīst: pasaules vēsturē, “vismaz” pēdējo 4000 gadu laikā, nekur nav atrodama tāda “Katalonija”, tas ir kārtējais kataloniešu nacionālistu melīgais izdomājums, kam naivie latvieši arī tic...
Konkrēti par “referendumu”. Lai ko, piedodiet, “nemuldētu” par šo nelegālo pasākumu, tāds nav noticis – to, ko kataloniešu separātisti noorganizēja, nekādi nevar uzskatīt pat par vēlēšanām, kur nu vēl par “referendumu”. Daudzi nacionālisti “balsoja” 10 reizes un vairāk, “balsoja” bērni, garīgi slimie, acīmredzot arī nēģeri, arābi, indusi (viņiem visiem bija apsolīta pilsonība pēc balsošanas) utt. Tās ir vēlēšanas? Bija tūkstošiem anonīmu telefona zvanu kataloniešu uzvārdu īpašniekiem, piedraudot izrēķināties ar visu ģimeni, ja neiešot balsot. Tas ir “referendums”? Pat ar visiem meliem – kopsumā šie “uzpūstie” 2,2 miljoni “balsotāju” sastāda tikai 42 % no Katalonijas iedzīvotājiem (7,5 miljoni). Vai pirmskara demokrātiskā Latvijas Satversme pieļautu valsts iekārtas maiņu ar tikai 42 % pilsoņu dalību hipotētiskā visas tautas referendumā? Šodienas Latvijā ko tādu atzītu? Protams, ka nē. Ne Spānija, ne ES nevar atzīt šo nelegālo “farsu” par referendumu vai tautas aptauju. Pat Pāvests to neatzīst. Atkal latvieši “saprot un zina” visu labāk par visiem...
Vardarbība. Latvieši “brēc” par spāņu policijas varmācību. No kurienes šādas ziņas? No Katalonijas avotiem? No “Delfi”? Par Kataloniju “Delfos” vēl neesmu lasījis nevienu patiesu vārdu – tikai kataloniešu separātistu dezinformācijas “atgremojumus” Tiek runāts par vairāk kā 900 ievainotiem. Pieņemsim, bet - kur ir šie “ievainotie”? Katalonijas slimnīcās 1.oktobrī ievietotas tikai 2 personas. Kur ir pārējie? Kādēļ latvieši neraksta, ka ievainots 431 spāņu policists? Vai miermīlīgie kataloniešu “jēriņi” stāvēja, gremoja un noskatījās kā spāņu policisti delīrijā paši sevi savainoja? Kaut kas “neštimm”. Kaut vai aritmētiski – vai “līdz zobiem apbruņotie” ievainotie spāņu policisti būtu varējuši tik nevarīgi ievainot katrs tikai divus kataloniešu “jēriņus” pirms pašiem nokrist savainotiem? Nu beigsim reiz stāstīt pasakas! Es redzēju spāņu policijas aukstasinību un pacietību, stāvot pret satrakotajiem kataloniešu dauzoņām - tikai tad, kad šie, maigi izsakoties, huligāni tieši un fiziski uzbruka policistiem, cerot uz neatbildēšanu, spāņu policisti atbildēja adekvāti un gļēvie nacionālisti vai nu sāka raudāt vai metās bēgt. Nožēlojami...
No pāri par 900 “ievainotajiem” nez' kāpēc slimnīcā ir tikai divi – fenomenāls gadījums jebkuru nemieru vēsturē... BET – varbūt nav nemaz tik neparasti, ja paskatāmies kataloniešu izplatītos video. Arī Latvijā, nešaubos, bija redzams video, kurā kataloniešu ugunsdzēsēji aizsargā demonstrantus pret policiju (Eiropā video parādījās no kataloniešu “avotiem”). Patiesībā tas ir 2013. gada ieraksts, kurā ugunsdzēsēji aizsargā pretnacionālistu demonstrāciju no reģionālās policijas. Vai otrs – policisti aizsargķiverēs ar stekiem sit sēdošus jauniešus (kataloniešu ziņu aģentūra to izplatīja kā 1.oktobrī nofilmētu faktu) – taču jebkuram Spāniju pazīstošam cilvēkam skaidrs, ka sarkanās uzšuves policistu formas tērpiem ir tikai un vienīgi “mossos d'esquadra” - kataloniešu reģionālajai policijai, tātad videoieraksts ir no cita datuma. Vai trešais – video redzams, ka spāņu policija (šoreiz tiešām spāņu...) ar stekiem sit “pa labi un kreisi”. BET – tas ir īss fragmentiņš, paļaujoties, ka neviens nemeklēs pilnu video, kurš IR “youtube” - tajā skaidri redzams, ka tūkstošgalvains satracinātu dauzoņu pūlis pilnīgi aplencis 10-15 spāņu policistus, kuriem nav citu iespēju kā aizstāvēties. Tādu “apstrādātu” video ir simtiem... Un – kur vēl mākslīgās asinis, mākslīgie ieģipsējumi – viss nacionālistu “ekranizācijai”... Interesenti var “facebook” pameklēt, piemēram, materiālus par sievieti [Marta Torrecillas], kura, raudot, televīzijas kameru priekšā stāstīja, ka spāņu policisti viņais salauzuši visus labās rokas pirkstus (vienu pēc otra...) un rādīja “iešinoto” roku. BET – kreiso!... Piecas minūtes pēc izraudāšanās kameru priekšā neatkarīgie žurnālisti Martu “pieķēra” smejoties un brīvi pielietojot visus desmit pirkstus. Sievietei nekas cits neatlika kā atzīties krāpšanā, ar mēķi nomelnot spāņu policiju. Un “paverdzināto kataloniešu tautu” aizstāvošais latviešu visai lielais ''aitu bars'' paklausīgi blēj līdzi vadošajiem “auniem” - kā, piemēram, melīgais “žurnālists” Otto/Mārtiņš/Haims Ozols/Barkovskis (agrāk latvieši šādus tipus sauca vienā vārdā - “pajoliņš”).
Ko īsti pieprasa kataloniešu separātisti? Vispirms:
1) Neatkarību;
2) Sociālismu;
3) Privātīpašuma nacionalizāciju;
4) Spāņu valodas aizliegšanu (tas jau reāli gandrīz paveikts);
5) Kristīgo reliģiju aizliegšanu;
6) Sākt gatavot Katalonijas ekspansiju, lai zem Barselonas diktāta “savāktu” vienā valstī visas “paísos catalans” - “kataloniešu zemes”, kuras pēc nacionālistu domām plešas no Alikantes provinces Spānijā līdz Marseļas departamentam Francijā (tas jau nekas, ka neviena no hipotētiskās “Lielkatalonijas” tautībām sevi neatzīst par kataloniešiem);
Tie būtu galvenie virzieni. Viskvēlāk “brīvību mīlošā” CUP vēl papildus pieprasa:
a) sastādīt sarakstus par kataloniešiem, kuri ir pret neatkarību;
b) tiesības uz seksuālām attiecībām ar jebkuru, jebkurā laikā un jebkurā vietā;
c) bērnus audzināt kopienās, ģimeni kā tādu neatzīt;
d) “brīvu menstruāciju”, t.i. aģitēt pret aizsarglīdzekļiem un atļaut staigāt asiņainos
tērpos attiecīgajās dienās.

Tas nav mans izdomājums, viss ir redzams Internet'ā, pat ilustrācijas “brīvai menstruācijai”. Un – tas viss tā kā jau kaut kur manīts, vai tā nešķiet? 1917. gads – kur? Nav grūti uzminēt...

Kā tas beigsies? Var teikt pilnīgi droši – nekā. Nebūs tāda “Katalonijas Republika”, jo ir absurds saujiņas apmāto dēļ sadrumstalot demokrātisku un cienījamu valsti. Atbalstīt kataloniešu separātistus var tikai “pajoliņi”, bet pasaulē bez liela skaita latviešu “aitu bara” tādu ļoti maz (man zināms tikai Venecuēlas diktators Maduro, Spānijas populistu partijas “Podemos” finansētājs). Viss drīz atgriezīsies “normālās sliedēs”.

Ja man personīgi jautā manas domas, atbildu, ka, manuprāt, Spānijas valdība pārāk vilcinās. Jau 1.oktobrī vajadzēja ievest ne tikai policijas spēkus, bet arī armiju, lai atbruņotu un izformētu nekompetento un nodevīgo reģionālo policiju “mossos d'esquadra”, apcietinātu daudzus likumus pārkāpušo kataloniešu “valdību”, izslēgtu jebkuru iespēju “balsot” nelegālajā “referendumā” un tāpat izslēgtu iespēju nacionālistu dauzoņām uzbrukt spāņu policistiem. Pietiktu ar armijas klātbūtni vien, lai visumā ļoti gļēvie nacionālisti “stāvētu pie ratiem”. Ceru, ka tas vēl priekšā tuvākajās dienās. Savā laikā Staļina atbalstītie republikāņi bļāva: “¡No pasarán !”, bet Franko “tika cauri”, un kā vēl! Tā būs arī šoreiz, jo tirānija (kataloniešu nacionālisms) neuzvarēs demokrātisko Spāniju.

¡ARRIBA ESPAÑA!

Viesturs Vecbaštiks (Valensijā un Katalonijā)
Speciāli “TUVUMĀ”

P.S. Ja kādam interesē vēsturiski nesagrozīts un faktoloģiski precīzs Katalonijas nacionālistu galveno “argumentu” izklāsts, to var izlasīt manā rakstā laikraksta “IR” digitālajā variantā 2014.gada 23.septembrī: “¡¡¡ NEATKARĪBU UN SOCIĀLISMU !!!” vai spāniski (nedaudz pārveidotā un saīsinātā variantā) digitālajā laikrakstā “La Tribuna del País Vasco” 2017. gada 9. jūlijā: “El “problema” catalán explicado a los letones”.