Spoku pilsētā Limanā dzīve paiet pazemē, krieviem cenšoties to okupēt atkārtoti

Vēl nesasniedzot Limanas pilsētu Donbasā, frontes tuvums šeit ir acīmredzams. Lādiņu triecienos izdeguši meži, saspridzināti tilti un ceļa malās nodegušas automašīnas. Ik pa laikam kāds sprādziens, paceļas dūmu mutuļi.

Ukrainas karogs šeit atkal plīvo kopš 2022. gada 30. septembra, kad Ukrainas karavīri pilsētu, kas bija trīs mēnešus okupācijā, atbrīvoja. Taču par pilsētu to īsti vairs nevar nosaukt – vieni vienīgi gruvešu kalni. Izpostīti daudzstāvu nami, privātmājas, dievnami, skolas, bērnudārzi.

Tāpat kā 2022. gadā – divas dienas pēc krievu patriekšanas – arī šodien uz Limanu TV3 Ziņas devās kopā ar Ukrainas Bruņoto spēku kapelānu Volodimiru Streļcovu – okupantu karaspēks uzbrūk arī šeit, cenšoties pilsētu okupēt otrreiz. Šajā bērnudārzā šīs nedēļas sākumā atlidoja kārtējā krievu raķete.

Šodien par to, ka pilsētā reiz bijusi dzīvība, liecina izglītības iestādē palikušās bērnu lietas, grāmatas. Ir sajūta, ka dzīve šeit apstājusies 2022. gada 24. februārī.

Šeit cilvēkus uz ielas ieraudzīt ir grūti, viņi dzīvo izdegušo un sagrauto namu pagrabos. Pilsētu apšauda bez apstājas, lido arī krievu aviobumbas.

Atceļā aizvedām produktus kundzēm, kuras iepazinām uzreiz pēc okupācijas. Otrdien šeit blakus atlidoja 250 kilogramu smaga krievu aviobumba, ievainoja sešus, bet nogalināja divus cilvēkus.

"Pārdzīvojam, apšaudes pēc apšaudes, vakar tepat ap stūri, mūsu kaimiņieni Ļubu ievainoja," saka Limanas iedzīvotāja Antoņina.

Tikai vienai no viņām dzīvoklis ir apdzīvojams – izsisti stikli, bet tomēr. Antoņina saka – labāk kā pagrabā: "Savā gultiņā, ko lai dara. Vienalga mājās, sprāgst, izkāpju no gultas, klausos. Vairs nesprāgst – guļu tālāk."

Karstums un svelme, termometrs pie loga rāda +45 grādus ēnā. Kundzes kā vienmēr viesmīlīgas, kafija, cepumi, pašu sagatavotais ievārījums. Izdzīvošana šeit ir smaga, taču mājas pamest negribas.

Antoņinas dēls ir frontē, meita ar mazbērniem Dnipro. Ņemot vērā, ka kaujas pie Limanas kļūst arvien smagākas, kundzes tomēr sāk apsvērt domu, ka jādodas prom, kā pašas saka – otrreiz krievu pasauli piedzīvot negribam.

Ļobova piekrīt mēneša beigās doties prom no Limanas kopā ar TV3 Ziņu žurnālisti: "Tad paņemsi līdzi arī mani."

Limana okupantiem ir nozīmīga, lai virzītos uz lielajām pilsētām Kramatorsku un Slavjansku. Arī šīs vietas okupantu triecienus piedzīvo katru dienu. Kapelāns saka – ir smagi noskatīties, kā vienu pēc otras noslauka dzimtā Donbasa pilsētas, taču rokas nolaist šeit neviens negrasās: "Mēs šodien redzējām, ka to, ko savulaik bijām cēluši, atjaunojuši, būvējuši, Krievijas Federācija to visu iznīcināja un turpina iznīcināt. Visu, ko mēs atjaunojam, viņi izposta. Redzat man aiz muguras rūpnīcu, Donbasa keramikas rūpnīcu, kas strādāja ar visu Eiropu, cilvēkiem bija darbs. Astoņas krievu raķetes, un rūpnīcas vairs nav, bet es ticu un zinu –  ka mēs visu atjaunosim."